Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
9,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:100172
 
Author:
Evaluation:
Published: 23.12.2019.
Language: Latvian
Level: Elementary school
Literature: n/a
References: Not used
Extract

15)Darba tiesību pirmsākumi Latvijā (kalpošanas tiesības, Rūpniecības likums).
- Avoti:
o 1864.gada Baltijas vietējo likumu kopojums 3. daļa jeb Bunges civillikums – spēkā Baltijā;
o 1832.gada Krievijas civillikums, saukts arī par Spersenska civillikumu – spēkā Latgalē;
o Zemnieku likumi.
o 1832.gada Krievijas Tirdzniecības nolikums;
o Krievijas Rūpniecības likums.

- Sāk veidoties 19.gs.sāk, līdz 1.pasaules karam šo tiesību nozari sauca par kalpošanas vai dienesta līgumiem.
- Darba tiesības ir cieši saistītas ar sociāliem (ekonomikas) procesiem un darba tiesību attīstībai nav lokāls, bet gan reģionāls raksturs;
- Darba tiesības ir nesaraujami saistītas ar brīvības jēdzienu. Personas brīvība (brīvs darbaspēks ir darba tiesību attīstības pamatā)
- Darba tiesības izdalās no civiltiesībām 20. gs sākumā, to stimulē darba aizsardzība, kas notiek sociālistu ietekmē, veidojas arodbiedrības. Darba aizsardzību realizēja valsts.
- 20.gs. izveidojās moderna darbinieku aizsardzības sistēma, ko veidoja likums, darba koplīgums, darba līgums;
- Darba tiesību attīstības virzītājspēks bija bērnu, jauniešu, sieviešu (vājākās sabiedrības daļas) darbaspēka aizsardzība un pakāpeniska darba laika samazināšana;

- Par pamatu Krievijas rūpniecības likums un industriālais proleteriāts. Darba tiesībās šajā laika tika attiecinātas un kalpošanas un dienēšanas tiesībām. 19gs beigās pamazām sāka veidoties darba tiesiskās attiecības mūsdienu izpratnē, kur pat līdz pirmajam pasaules karam to sauca par kalpošanas vai dienesta līgumiem.1804. gada Vidzemes zemnieku likums paredzēja ka kalpam par darbu jāsaņem alga, nefiksējot to apjomu. Atalgojums nebija paredzēts naudā, bet gan naturālijās. Lai gan sākumā alga tika aprēķināta naudā un pēc tam pārvēsta graudā. Šis faktors kalpošanas līgumos iezīmēja pāreju uz naudas attiecībām. 1809. Gada papildus panti ieviesa jaunu jēdzienu, darba dienas maksimālais garums. Tika noteikts, ka strādniekus nevar izkalpināt vairāk par 12h 24 stundu periodā. Šie papildus panti ieviesa arī tādu institūtu, kā darba spējas vecums:1) vīriešiem no 17 līdz 60 gadiem 2) sievietēm no 15 līdz 55 gadiem. …

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −0,48 €
Work pack Nr. 1375505
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register