8.2. Padomju tiesību principu raksturojums
Apskatot padomju tiesību doktrīnu un padomju tiesības var izdalīt vairākus tiesību principus: 1)tiesību partejiskums – tiesības pārstāv noteiktas šķiras intereses, tas ir, strādnieku šķiras - proletariātu, darba inteliģences un kolhozu zemnieku, pretstatā šīm šķirām ir aristokrāti un buržuji. 2) Tiesību piespiedu raksturs – uzskats, ka tiesiskā apziņa dzimst kopā ar valsti. Tiesības veidojās ar valsts izcelšanos. Tiesībām ir piespiedu raksturs, jo tiesības ir tad, kad ir kāda organizācija, kas piespiež. 3) Tiesību pārejošais raksturs – atceļ izdzīvojošos likumus. Mūsdienu izpratnē likumu grozīšana liecina par likuma nepilnību, bet Padomju savienībā uzskats, ka likumu grozīšana ir sabiedrības attīstības un progresa rādītājs. 4) Dabisko tiesību noliegšana – saistās ar formāciju teoriju – katrā sabiedrības attīstības posmā ir savas tiesības un pienākumi. Formācija – sabiedrības civilizācijas pakāpe : 1.formācija – pirmatnējā kopiena – bezšķiru sabiedrība; 2.formācija- vergturi un vergi – parādās divas antagoniskās šķiras; 3.formācija – Feodālisms – 2šķiras; 4.formācija kapitālisms – šķiras: kapitālisti un proletārieši; 5.formācija – komunistiskā - šķiru nav. 5) Sociālistiskais tiesiskums – veidojas no revolucionārās tiesiskās apziņas(analoģija) – pastāv līdz 1959. gadam. 6) proletariāta diktatūra – teorija pēc Engelsa: valsts un brīvība nesavienojami jēdzieni, šai diktatūrai ir tiesisks raksturs, realizē vairākuma varu pār mazākumu. Padomju vara kā terora vara. 7) Demokrātiskais centrālisms – augstāko varas orgānu lēmumi obligāti zemākiem varas orgāniem. Augstākā varas nesējs augstākā padome. “Demokrātisks” centrālisms tāpēc, ka PSRS AP vēlēja 280 milj. Cilvēku, tad LPSR AP 2,5 milj. Padomju deputāti atsaucami, sanāk sesijās un no darba brīvajā laikā. 8) PSKP (Padomju sav. komun. partijas) vadošā un virzošā loma jeb t.s. 6.pants – varēja iejaukties jebkuras varas struktūras darbā (tiesa, valdība, AP), dodot norādījumus. 9)Kas nestrādā, tam nebūs ēst. Katrai normai deklaratīvs raksturs. 10) No katra pēc spējām, katram pēc padarītā darba (1940). 11) Plānsaimniecība, saimnieciskais aprēķins – jāpilda noteiktais valsts plāns par padarāmā darba apjomu. Kas palika pāri to tērē saviem ieskatiem. 12) Privātīpašums : 1. valsts = visas tautas = sociālistiskais īpašums. 2. Personīgais īpašums – nedrīkstēja būt iegūts no bezstrādes ienākumiem (augļošanas, nomas)
1.Baltijas guberņu tiesu iekārtas reformas (1889) raksturojums.
1889.g.9.jūl. uz Baltiju attiecināja Krievijas 1864.g. tiesu iekārtas likumu (ustavu) un līdz ar to Baltijā izveidojās tiesu iekārta mūsdienu izpratnē. Baltijas vecās feodālās kārtu tiesas (hoftiesa, zemes tiesa, maģistrāti u.c.) tika nomainītas ar buržuāziskajām Krievijas impērijas tiesām. Pēc zemnieku brīvlaišanas izveidojās īpaša zemnieku kārtai paredzēta tiesu iekārta (Vidzemē jau saskaņā ar 1804.g. Vidzemes zemnieku likumu). Tiesu iekārtas likums tiesu iestādes iedalīja divās kategorijās a) vietējās tiesas: pagasta tiesā (kura apkalpo noteiktu skaitu cilvēku, cīnās pret darba kavējumiem. Kasācija – miertiesnešu sapulce.), pagasta virstiesā, miertiesā (tieslietu ministrs iecēla vienpersoniskas miertiesas, kuru apelācijas instance bija miertiesnešu sapulce. Vienpersoniski spriedumi, rajona tiesa mūsdienu izpratnē, miertiesneši neskatīja nekust. īp. lietas; sūdzības varēja iesniegt mutiski; vēl pastāv zvēresta institūts) un miertiesnešu sapulcē b) vispārīgās tiesas: apgabaltiesā (Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā, Liepājā; Koleģiāla tiesa; piesēdētājiem augstākā juridiskā izglītība), tiesu palātā (apelācijas instance; 2kolēģijas – krim.l. un civil.l.), Senātā (kasācijas instance; apkopo tiesu praksi; publicē spriedumus).
Līdz ar tiesu reformu Baltijas guberņās stājas spēkā Krievijas impērijas prokuratūras un advokatūras noteikumi; plašāka kompetence zvērinātiem advokātiem, prokuroriem.
Baltijas dzimtbūtniecisko tiesu paliekas pēc 1889.g. reformām vēl saglabājās pagasta tiesu organizācijā (ustavs). Pārsūdzības par pagasta tiesu spriedumiem iztiesāja zemnieku virstiesa. Baltijas guberņās adresētais 1889.g. likums paredzēja arī speciālus pagastu tiesu procesa noteikumus par civillietu tiesāšanu un kriminālo pārkāpumu tiesāšanu. Baltijā piemēroja krim. procesa un civilpr. ustavi, ,kas paredzēja, ka tiesāšanai jānotiek krievu valodā.
…
