-
Latvijas tiesību vēsture
Nr. | Chapter | Page. |
1. | Baltijas autonomijas juridisks raksturojums | |
2. | Dzimtbūšanas atcelšanas nozīme latviešu tautas/valsts liktenī | |
3. | XIX gs. agrārās reformas juridisks raksturojums. Klaušu laiki. Māju „spridzināšana”. Māju pirkšana par dzimtu (ierobežojumi) | |
4. | Latvijas Republikas XX gs. 20.–30. gadu zemes reforma | |
5. | Krievijas impērijas valsts pārvalde (cars, Valdošais Senāts, Valsts Padome, Ministru Padome, Dome (Duma), guberņu pārvalde, apriņķis un pilsētu domes) | |
6. | Tiesu vars/iekārtas raksturojums pēc 1889. gada reformas Baltijā | |
7. | Prokuratūra un advokatūra pēc 1889. gada reformas Baltijā | |
8. | Pagasta pārvalde un tiesa. Pagasta sabiedrības darba organizēšana – latviešu “valstiskuma” skola | |
9. | Procesuālās tiesības pēc 1889.gada tiesu reformas Baltijā (civilprocess, kriminālprocess) | |
10. | XIX gs. laulības tiesības | |
11. | XIX gs. ģimenes tiesības | |
12. | XIX gs. mantošanas tiesības | |
13. | XIX gs. lietu tiesības | |
14. | XIX gs. saistību tiesības | |
15. | Tirdzniecības tiesības (akciju sabiedrība un artelis Krievijas impērijā / civiltiesiska sabiedrība BVLK III daļas izpratnē) |
15.Tirdzniecības tiesības (akciju sabiedrība un artelis Krievijas impērijā / civiltiesiska sabiedrība BVLK III daļas izpratnē).
Tirdzniecības tiesības veidojas kā atsevišķs tiesību institūts – atsevišķi no civillikuma. Par tiesību avotiem kalpo tirdzniecības paražas, civillikuma kopojuma normas. Tiesības paredzēja, ka par tirgotāju varēja būt jebkurš, kas profesionāli tirgoja un maksāja nodokļus. Ar šī institūta izveidošanās pārstāj pastāvēt tirgotāju kārta. Krievijas tirdzniecības nolikumam ir subsidāra loma. Veidojas moderni institūti kā akciju sabiedrības u.c. (reglamentēja Krievijas impērijas tiesību normas).
16.Darba tiesību pirmsākumi Latvijā (kalpošanas tiesības, Rūpniecības likums).
Darba tiesības ir cieši saistītas ar sociāliem (ekonomikas) procesiem un darba tiesību attīstībai nav lokāls, bet reģionāls – visai Eiropai kopējs raksturs. Darba tiesības ir nesaraujami saistītas ar brīvības jēdzienu. Personas brīvība (brīvs darba spēks) tāpēc ir darba tiesību ģenēzes priekšnoteikums – XIX gs. XX gs. sākumā darba tiesības izdalās no civiltiesībām , ko noteica valsts realizētā darba aizsardzība (sociālisti, arodbiedrības). Atdaloties no civiltiesībām, darba tiesības izveido pastāvīgu tiesību nozari un izveidojas moderna darbinieka aizsardzības sistēma, kura sastāvā ietilpst likums, darba līgums un darba koplīgums(arodbiedrības). Darba tiesības noteica arī darba spējas vecumu. 19.gs. pirmajā pusē minimālais darba spējas vecums bija 5 gadi, bet normālais 18, savukārt 19.gs. otrajā pusē par minimālo vecumu tika noteikts 12 gadi, 20.gs. 20-30. gados minimālais vecums jau sasniedza 14 gadus, bet pēc Otrā pasaules kara – 15 gadu vecumu. Tāpat arī 1804. gadā pirmo reizi Latvijas tiesību vēsturē tika noteikts maksimālais darba laiks – 12h diennaktī. 19. gs. beigās rūpniecībā nodarbināto darba laiku samazina līdz 11,5h ,bet bērniem – līdz 8h. Latvijā 20.-30. gados noteiktais maksimālais darba laiks bija fiziska darba gadījumā – 8h, bet garīga darba – 6h. Arī nepilngadīgo darbs bija organizējams vien 6h diennaktī. 21. gadsimta sākums iezīmējas ar atteikšanās no fiksētā darba laika un pāreja uz summēto darba laiku intelektuālā (akadēmiskā) darbā strādniekiem. Darba tiesību vēsturiskās evolūcijas virzītājspēks bija bērnu, jauniešu un sieviešu darba spēka aizsardzība un pakāpeniska darba laika samazināšana.
…
2.kontroldarbs Latvijas tiesību vēsturē (jautājumi un atbildes)
- Latvijas tiesību vēsture
- Latvijas tiesību vēsture
- Latvijas tiesību vēsture
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Latvijas tiesību vēsture
Summaries, Notes for university29
-
Latvijas tiesību vēsture
Summaries, Notes for university23
-
Latvijas tiesību vēsture
Summaries, Notes for university32
-
Latvijas tiesību vēsture
Summaries, Notes for university10
-
Latvijas tiesību vēsture. Jautājumi un atbildes
Summaries, Notes for university39