2. Pirmo valstisko veidojumu iekārta veidojās apvienojoties militāri administratīviem centriem- pilīm. Veidojās uz militārās demokrātijas pārvaldes principa. Cilšu sabiedrības vienīgais mērķis- izdzīvošana. Iekšējās sadzīves organizācija notiek demokrātiskā formā- pieņemot kopīgus lēmumus. Varas orgāni- cilts karalis, vecākais, pilskungs; vecākā elements (prakse, pieredzes kritērijs); tautas sapulce. Ciltij bija savs nosaukums, teritorija, kopīga valoda vai dialekts, paražas, un tās locekļi pakļāvās vienam valdniekam, kurš vienlaicīgi bija arī karaspēka virspavēlnieks un galvenais tiesnesis.
3. Jersika un Koknese bija latgaļu valstiskie veidojumi, kuri aptvēra visu latgaļu apdzīvoto teritoriju. Tās bija Polockas kņazistes agrīnās vasaļvalstiņas un maksāja tai meslus. Vietējie valdnieki bija krievu kņaza varas pārstāvji pakļauto zemju centros. 11.gs. izveidojās arī militārais pienākums. Tomēr, neskatoties uz krievu kņazistu ietekmi, savā valstiskajā attīstībā Jersika un Koknese saglabāja arī vietējo valsts veidojumu īpatnības- vecāko padome, tautas sapulce u.c. Valstiskās organizācijas elementi- Polockas kņazs; Jersikas un Kokneses valdnieki; karadraudzes un tautas sapulces. Polockas kņaza virsvara beidzās 1212. gadā.
4. Kursa un Zemgale bija kuršu un zemgaļu valstiskie veidojumi, kuri aptvēra visu šo cilšu apdzīvoto teritoriju. Tās bija no ārējās varas neatkarīgas baltu cilšu valstiskie veidojumi. Kursa bija 5-7 zemju visai nosacīta apvienība (pēc skandināvu parauga). Zemgale- attīstīta apmēram 7 stipru zemju centralizēta savienība. Valstiskās organizācijas elementi- valdnieks; karadraudze un tautas sapulce.
5. Paražu tiesības ir tiesības, ko nav devis likumdevējs, bet kas līdzīgi valodai iegūst un patur savu saistošo normatīvo spēku, vienādas, ilgas lietošanas un ievērošanas ceļā, kļūstot par masu uzvešanās noteicēju tiesiskajā dzīvē. Paražu tiesību avoti- miera un padošanās līgumi 13.gs; hronika; 3 zemnieku tiesību krājumi; folklora un tās elementi. Mākslīgi izdala īpašuma, mantošanas, ģimenes, saistību tiesību un krimināltiesību elementus.
6. Vienkāršu lietu izskatīšanai pietika ar tiesnesi (ciema vai pagasta vecāko, pilsnovada kungu, vai atsevišķos gadījumos augstāku kungu) ar vai bez padomdevējiem. Svarīgākos gadījumos kā tiesa tika sasaukta visu brīvo iedzīvotāju sapulce. Sīkākie pārkāpumi vai nodarījumi pēc paražu tiesībām tika iztiesāti attiecīgajā dzimtā. Tiesnesi bija dzimtas galva, dzimtas vecākais, mājas saimnieks. Pierādījumi varēja būt- liecības; lietiskie pierādījumi; zvēresti. Tiesas process iedalās- laicīgā stadija (ja lietas apstākļi bija noskaidrojami ar juridiskiem līdzekļiem) un sakrālā stadija (ja pirmajā stadijā lietu iztiesāt nebija iespējams). …
