(42) Tiesību attīstības tendences pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas.
-Ar 1990. gada 4. maija Latvijas PSR Augstākas Padomes Deklarāciju „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” tika uzsākta pakāpeniska atteikšanās no padomju tiesībām. Jaunu robežas šķirtni šajā procesā iezīmēja LR Saeimas likums „Par Latvijas PSR normatīvo aktu piemērošanas izbeigšanu”. Tomēr tika atzīta atsevišķu vēl padomju laikā tapušu kodifikāciju pastāvēšanas lietderība līdz atbilstošu jaunu likumu izstrādei un pieņemšanai.
-Lai arī nebija iespējama tūlītēja atteikšanās no padomju tiesībām kopumā, neatliekami bija jāmaina īpašuma tiesiskās attiecības. Tāpēc par valsts uzdevumu kļuva īpašuma denacionalizācija, valsts īpašuma nodošana pašvaldībām, valsts un pašvaldību īpašuma privatizācija. Par nozīmīgāku kļuva nosacījums, ka denacionalizācijas un privatizācijas process uz vieniem un tiem pašiem īpašumiem nenotiek vienlaikus, lai neaizskartu bijušo īpašnieku vai viņu mantinieku tiesības.
-Saimnieciskajā darbībā izšķiroša nozīme pārejai no plānsaimniecības uz tirgus ekonomiku bija privātai uzņēmējdarbībai.
-Par raksturīgu iezīmi kļuva politisko un pilsonisko tiesību atgūšana atbilstoši demokrātiskas sabiedrības prasībām – vārda, preses, reliģijas, biedrošanās, pulcēšanās, pārvietošanās u.c. brīvības.
-Ievērojama nozīme bija ne tikai cilvēktiesību garantēšanai, institucionālajām reformām un privātas uzņēmējdarbības atjaunošanai, bet arī tādu civiltiesisko attiecību noformēšanai, kas atbilstu brīvai un uz demokrātiskiem tiesību principiem organizētai sabiedrībai. Civiltiesības regulējošie normatīvie akti, kādi tie bija spēkā līdz 1940. gada 17. jūnijam, bija daļēji atjaunojami. Viens no galvenajiem notikumiem, kas saistīts ar civiltiesībās atjaunoto normatīvo aktu spēkā stāšanos, bija 1937. gada 28. janvāra Latvijas Civillikuma spēka atjaunošana 1992.-1993. gadā un tam pakārtoto likumu pieņemšana.
-Tiesiskās attiecības Latvija pēc 1998. gada 15. oktobra (likums „Par Latvijas PSR normatīvo aktu piemērošanas izbeigšanu”) raksturo juridiskās domāšanas pakāpeniska mainīšanās. Pašu tiesību avotu izpratne padomju tiesībās bija atšķirīga no demokrātisku valstu izpratnes. Par tiesību avotu atbilstoši dabisko tiesību doktrīnai tika atzīti vispārīgi tiesību principi – sapratīgums, taisnīgums, tiesiskā paļāvība.
-Ievērojama nozīme cilvēktiesību nodrošināšanai un jaunu tiesisko attiecību veidošanai bija 1998. gada 15. oktobrī pieņemtajai LR Satversmes 8. nodaļai – „Cilvēka pamattiesības”. Tiesību principu iedzīvināšanai Latvijas tiesību sistēmā ievērojama nozīme bija LR Satversmes tiesai. Neilgi pirms gadsimtu mijas tika pieņemts Civilprocesa likums.
-Ne mazāka nozīme bija arī administratīva procesa tiesībām. Par paraugu Administratīvā procesa likumprojektam tika ņemts Vācijas Administratīva procesa likums, Vācijas un Latvijas tiesību doktrīna un Eiropas cilvēktiesību tiesas judikatūra. Likuma mērķis bija uzlabot un noregulēt indivīda attiecības ar valsts pārvaldi, kā arī dibināt specializētu tiesu strīdu izskatīšanai.
-Efektīvu cilvēktiesību aizsardzību paredz arī kriminālprocess, kas nodrošina pārkāpumu un noziegumu izmeklēšanu un vainīgo personu saukšanu pie atbildības valsts interesēs, ievērojot nevainīguma prezumpciju.
-Tādejādi secināms, ka atteikšanas no padomju tiesībām un atgriešanas kontinentālās Eiropas tiesību saimē laika ziņā bija ilgāks process nekā Latvijas Republikas valstiskā statusa atjaunošana. Atjaunojot normatīvā akta spēku vai arī izstrādājot jaunus normatīvus, Latvija galvenokārt ir balstījusies uz kontinentālās Eiropas tiesību avotiem. Īpaši uzskatāmi romiešu-ģermāņu tiesību saimes iespaids vērojams ar civiltiesībām saistītu normatīvu aktu izstrādē.
…
