29. Nacistiskās Vācijas okupācijas laika tiesību raksturojums Latvijā
Pēc LR atbrīvošanas no boļševikiem vācieši pilnībā neatjaunoja Latvijas brīvvalstī pastāvošās tiesības. Tikai pēc 1942. gadā tika pieņemti noteikumi “Par Latvijas ģenerālapgabalā spēkā esošām tiesībām n par rīcību ar spriedumiem un lēmumiem”. Latvijas ģenerālapgabalā no 1941. gada bija spēkā tiesību normas, kuras tika pieņemtas Latvijas brīvvalstī līdz 1940. gadam ciktāl tas nerunāja pretī Vācijas valsts pārvaldei un interesēm, kā arī nav grozītas vai atceltas pēc 1941. gada vai arī nav noteikts kas cits. Tika norādīts, ka tiesiskās attiecības, kuras ir izveidojušās padomju okupācijas laikā apspriežamas pēc Latvijas brīvvalsts tiesībām. Tika noteikts, ka nav spēkā padomju notāra lēmumi, testamentu un mantinieku apstiprināšanas lietās, nav spēkā arī padomju tiesas spriedumi un lēmumi, ar kuriem grozīti vai atcelti brīvvalsts tiesas spriedumi un lēmumi, kā arī nebija spēkā padomju tiesas spriedumi, kuri vēl nebija stājušies spēkā līdz 1941. gada jūlijam. Uz LR pilsoņiem tika attiecināti agrākie brīvvalsts likumi, savukārt vācieši tika pakļauti Lielvācijas likumiem. Īpašs stāvoklis bija paredzēts ebrejiem. Viņu tiesiskais stāvoklis lielā mērā bija ierobežots. Procesuālajā lomā tikai Latvijas kriminālprocesa likums piedzīvoja zināmus papildinājumus. Ar papildinājumu palīdzību bija mēģinājums zināmā mērā algot tiesu darbu. Tika ieviesta vienota 5 pamatsodu sistēma, nāves, cietums, arests, naudas sods. Nāves soda izpildīšana bija iespējama tikai pēc apžēlošanas lūguma noraidīšanas. Kriminālatbildība iestājās no 14 gs. Sākot no 16 gs. tika pieļauta personas sodīšana kā pilngadīgas. Pilna kriminālatbildība – 18gv. Bargi sodiem tika paredzēto par ārzemju radiostaciju klausīšanos, kara gūstekņu pabalstīšanu, apmeklējošo ziņu izplatīšanu, pārtikas slēpšana un realizācija bez atļaujas.
…
