Latvijas tiesību vēstures jēdziens un priekšmets

Zinātne kas pēta valsts un tiesību svarīgāko institūtu, izveidošanas un attīstīšanas valsts teritorijā.
1918.g. radies „Latvijas valsts” ka jēdziens.
Pētīšanās metodes: 1) dialektiskā (attīstība laika)
2) salīdzinoša metode
Mācību priekšmets iedalās: 1-Valsts bloks un 2-Tiesību bloks
Valsts bloks izskata: Kāds ir katrā laikā periodā: likumdevējs, izpildvara, vietēji varas un pārvaldes orgāni, tiesu sistēma un tiesu iestādes.
Tiesību bloks izskata: konkrēta laika tiesību avoti (likumi, kas izdeva, kādus jautājumus reglamentē, kāda ir vēsturiska nozīme konkrētam tiesību avotam); izskata atsevišķas tiesību nozares: civiltiesības (laulību institūts, mantojumu tiesības, lietu tiesības, saistību tiesības – līgumi); krimināltiesības (kāds ir noziedzīgs nodarījums, soda sistēma); procesuālās tiesības ( kas varēja realizēt izmeklēšanas procesu, kas tiek uzskatīts par pierādījumiem)
Tiesības – tiek raksturoti no vairākiem faktiem:1) fiziskais spēku faktors; 2) politiskais faktors; 3) ekonomiskais faktors; 4) bioloģiskais faktors.
Vēsture iedalās trijos aspektos:
1)vēsture kā process – no aizvēstures līdz mūsu dienām un attīstās arī šodien;
2)vēsture kā zinātne – būtiskie arheoloģiskie pētījumi, vēsturiskas doktrīnas;
3)vēsture kā histiriogrāfija – zinātne par vēsturēs attīstību.


1)Pirmie valstiskie veidojumi Latvijas teritorijā (10.-13.gs.)
Latvijas teritorijā pakāpeniski attīstās pirmatnējas iedzīvotāju kopienes un sāk veidoties šķīru sabiedrība .
Latvijā ir ļoti straujā tirdzniecības attīstība ( zemkopība, lielkopībā, medniecība, zvejniecība). Sāk veidoties nevienlīdzība pēc mantiskā stāvokļa. Pieaug patriarhālas ģimenes nozīmē. Nodrošināti cilvēki sāk veidot varas aparātu lai saglabātu savu īpašumu.Ap patriarhālo ģimeni sāk veidoties dzimta, kas dzīvo nocietinātās pilis un visi ir šis pilis iemītnieki, ir vienas saimes locekļi, kas pakļaujas virsaitim.…