Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
14,20 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:213909
 
Author:
Evaluation:
Published: 12.03.2008.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: n/a
References: Not used
Extract

1.Latvijas tiesību vēstures priekšmets, saturs un uzdevumi.

N.B. 1922.gada konstitūcija (pamatā šodienas)
1937.gada civillikums (šodienas likuma avots)
LVTV pēta valsts un tiesību izcelšanos, to tipus Latvijas teritorijā no vissenākajiem laikmetiem līdz mūsdienām.
!!!! N.B. Valsts ir īpaši organizēta sabiedriska grupa, kurai ir kopēja vēsturiskā pieredze.
Kārtība + drošība = Valsts
Latvijas tiesību vēstures priekšmeta uzdevums ir pētīt tiesisku normu attīstību laikā un vietā, pētīt kā tiesības rodas, iegūst normatīvu spēku un atkal zaudē. Tiesību vēstures mērķis ir noskaidrot kāpēc kādā laikmetā un vietā bija spēkā tieši tādas un ne citādas tiesības.
Tiesības ir jāpēta to attīstībā. Latvijas tiesību vēsture ir īpaša domāšanas forma, kas cenšas aptvert pasauli – saprast caur tiesībām pagātnē tiesības nākotnē.
Tiesību vēstures pētīšanas metodes:
1.Jēdzieniskā
2.Dogmatiskā
3.Vēsturiskā
4.Salīdzinošā
5.Dialektiskā
Benno Ābers par tiesību vēsturi teicis: ,,Tiesību vēsture ir tiesību attīstības vēsture.”
!!! Latvijas valsts un tiesību vēsture pēta valsts un tiesību izcelšanos, to tipus, Latvijas teritorijā no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām.
Valsts – valsts ir īpaši organizēta sabiedriska grupa, kurai ir kopēja vēsturiskā pieredze. Valsts ir dabiskās vēsturiskās attīstības rezultāts. Valstī pastāvēšanai, jābūt 3 elementiem: teritorija, pārvaldītājs un pārvaldāmie. Tā 1600.g. Makiavelli raksturoja valsti. Pēc jaunās koncepcijas pietiek ar 2 elementiem: iedzīvotāji un nodokļi.
!!!1.Vēsturiskā forma polisa- pilsēta/valsts . Polisa – pilsēta valsts Eiropas sabiedrības pirmsākums. Grieķu sabiedrība, grieķu kultūra. Polisas politiskā būtība pārvaldes mehānisms, tiešā demokrātija, aktīvā demokrātija, tiek realizēta caur pilsonības institūtu. Pirmais valsts prakses modelis.
2.Romieši pārņem grieķu praksi, bet nosauc civitas- pilsēta/valsts, pieliek klāt publiskās tiesības.
3. res publika iet soli uz priekšu, pāreja uz tīru valsts pārvaldes modeli. Publiskās tiesības, privātās, saistību tiesības u.c.. tas nāk no romiešu tiesībām. Lietot, valdīt un rīkoties – romiešu tiesību formulējums.
4. imperium- tiek jau praktizēta visā Romas impērijas teritorijā. 476.g.- Romas bojā eja, senie laiki beidzas, sākas feodālās pārvaldes laiks, vergu vergturu laiks.
5.Terra- valsts izpratne tika attiecināta uz izcelšanās stāvokli- kņaziste, grāfiste.
6 īpašības, kas raksturo valsts kopumu:
1.Valsts ir politiska organizācija (varas aparāts un varas klātbūtne)
2.Normatīvisms kā īpašība un zināma hierarhija. Viss tiek reglamentēts. (Valsts likumi, pamatlikumi, konstitūcija u.c.)
3.Teritoriālā organizācija. (Valsts robeža, teritorija, galvaspilsēta, metrapole)
4.Suverēnā iekšējā valsts un ārējā aizsardzība. (Valsts ierēdņa aizsardzība, likumu aizsardzība, īpašuma, aparāta valsts- iekšējā aizsardzība, ārējā – robežas)
5.Valsts ir vardarbīga organizācija (Piespiedu aparāts, tiesas, izmeklēšanas u.c.)
6.Mazākums valda pār vairākumu.…

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −14,41 €
Work pack Nr. 1158088
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register