Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
11,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:272804
 
Author:
Evaluation:
Published: 26.11.2007.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: n/a
References: Not used
Extract

1.Pārvaldes organizācijas īpatnības Livonijas vasaļvalstu konfederācijā.
Avoti: Pārstrādātie Rīgas statūti.
Pirms mēs varam sākt runāt par pārvaldes īpatnībām Livonijas vasaļvalstu konfederācijā, mums ir jānoskaidro kādas valstiņas vispār bija Livonijā, kā arī to kādās teritoriālās vienībās dalījās Latvijas teritorija. Livonija sastāvēja no piecām valstiņām. Livonijas ordeņvalstij piederēja zemes gan Latvijā, gan Igaunijā, papildus pastāvēja divas bīskapa valstis Latvijas teritorijā – Rīgas arhibīskapija un Kurzemes bīskapija, kā arī divas bīskapa valstis Igaunijā – Sāmsalas – Lēnemā un Tērbatas.
Rīgas arhibīskapa valsts varas organizācija.
Bīskaps. Bīskaps vēlāk arhibīskaps – augstākais katoļu garīdznieks novadā un reizē arī laicīgs feodāls valdnieks bīskapijas zemēs.
Pēc noteikumiem Rīgas arhibīskapu vēlēja Domkapituls, bet faktiski to iecēla pāvests. Bīskapa galvenā kompetence:
1)izdarīt visus baznīcas kulta aktus (arhibīskaps var iecelt un ordinēt priesterus);
2)izdot likumdošanas aktus;
3)spriest tiesu;
4)pārraudzīt visus bīskapijas garīdzniekus;
5)ievākt nodokļus un pārvaldīt īpašumus;
6)dibināt baznīcas un valstiskas iestādes.
Sakarā ar augstākās varas saņemšanu no Vācijas ķeizara Rīgas bīskapa vara kļuva vēl lielāka. Tas varēja celt pilis, dibināt pilsētas, iecelt fogtus, izlēņot zemes utt.
Domkapituls – augstāko garīdznieku kolēģija pie bīskapa vai arhibīskapa. Tas bija sava veida padomdevējs orgāns. Domkapitula vecāko sauca par prioru, vēlāk dekānu. Šīs iestādes locekļu skaits bija 12 (kādu laiku 13). Katram domkapitula loceklim bija paredzēti savi uzdevumi; bija liturģijas dziesmu pārzinis; baznīcas skolu pārzinis; mantzinis; pagrabu pārzinis. Bīskapam bija nepieciešama Domkapitula piekrišana:
1)atsavinot bīskapijas īpašumu;
2)piešķirot vai atņemot lēņus;
3)ieceļot jaunus garīdzniekus.
Turpretim citos jautājumos bīskaps tikai uzklausīja domkapitula padomu, piemēram, ieceļot un atceļot valsts amatpersonas, grozot novada pārvaldi.
Parasti domkapitula sēdes vadīja pats bīskaps. Lēmumus pieņēma ar vienkāršu balsu vairākumu, izņemot gadījumus, kad vēlēja amatpersonas.
Arhibīskapijas padome – vasaļu tiesas un augstākās pārvaldes orgāns. Padomes 12 locekļus iecēla arhibīskaps ni Domkapitula vecākajiem bruņiniekiem.
Administratīvā ziņā Rīgas arhibiskapīja dalījās fogtejās. Katrā fogtejā bija iecelts īpašs administrators – fogts. Tas ievāca nodevas, sprieda tiesu. Fogtejas savukārt dalījās amata iecirkņos jeb kastelatūrās, ko izveidoja galvenokārt nodevu ievākšanas nolūks.
Mantāgs – vasaļu jeb lēņu vīru sanāksmes. Vasaļu pašpārvaldes institūcija. Tiek spriesta tiesa un par saimnieciskiem jautājumiem, politiskos jautājumus. Mantāgi sanāca – Limbažos un Raunā.

Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −0,48 €
Work pack Nr. 1125500
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register