Latvijas valsts un tiesību vēsture

Latvijas tiesību vēstures priekšmets, saturs un uzdevumi
VALSTS JĒDZIENS
1. Valsts ir liela īpaši organizēta sabiedriska grupa, kurai ir liela vēsturiska pieredze.
2. Valsts ir tāda organizēta cilvēku kopība, kas ir viņu dabiskās attīstības rezultāts
VALSTS izveidošanās:
1.Polisa – Pirmā prakse ir 2000 gadus veca. Šī grieķu izdomātā un arī vēsturiskā darbībā palaistā kopienas forma ir šodienas Eiropas vēstures sākums. Grieķu polisa tika veidota uz tiešās demok.&pilsonības principa.
2.Romas dibinātāji pārņem grieķu pilsētu – valsti un izveido politiku – pārvaldīt.
3.Pilsētā – valstī grieķi nodibina respublika: pilsoņu pilsoniskā&privātā prakse, politiskā vara sēž tikai pilsētā un ārpus tās neiziet.
4.Imperium – romieši savā praksē politiskās varas darbību iznes ārpus pilsētas, ar to arī biedzas senie laiki - 476.gads.
5.Nāk feodālā sabiedrība = zemes īpašuma sabiedrība. Zemes īpašnieka tiesiskais statuss kļūst par valsts izpranti. Šeit bija:
- Zemes īpašuma sabiedrība;
- zemes īpašuma valsts
- zemes īpašuma tiesības

6.1500. Niklo Makivelli („Mērķis attaisno līdzekļus”) noformulē valsts būtība „statuss” (stāvokli) ar trim kritērijiem: teritorija, pārvaldītāji, pārvaldītāji
20.gs. valsts tiek raksturota: 1. teritorija 2. iedzīvotāji. 3. politiskās varas klātbūtne
.
Valsts īpašības/ pazīmes:
1. Politiskās varas organizācija
2.Normatīvisms – zināma kārtība (sākot ar pamatlikumu), valsts dibināta uz likumiem, normatīviem. Valsts nedrīks nevienu soli spert ārpus likuma.
3. .teritoriāla organizācija – robežas un administratīvais iedalījums
4. suveneritāte: iekšējā&ārējā aizsardzība. Iekšēja – likuma statuss. Ārēja – bruņotie spēki, robežas, diplomātiskās attiecības, starptautiskās deklarācijas, starptautiskie panti, aizsardzības funkcija, NS drošība
5.represīvā valsts aparāta daļa – vardarbības represijas īpašība – tiesas, policijas, cietumi, prokuratūra, VID.
6.Mazākums valda vairākumu – patstāvīgi deleģējam amatpersonām, ierēdņiem.
Tēze: visas 6 pazīmes darbojas vienkopus valsts darbībā.

TIESĪBAS kā fenomens sastāv no
Iius divinum – dieva tbas. Cilvēks ir tikai tiesību normu izpildītājs
Visu paražu tiesību pirmavots VISĀM tautām. Vienīgas likuma avots ir pielūdzams dieva tēls. Cilvēks šajā dieva tiesību sadaļā ir tikai tiesību normu izpildītājs Dieva noteiktajā kārtībā.
IIius humanum ir piecas sadaļas:
1)spaidu / spēka elements. Noteica savstarpējās attiecības. „Iesim aprunāties kā vīrs ar vīru”, tas noteik arī šodien, piemēram, transporta satiksmē, sabiedriskajā transportā, pie ieejas koncertos.
2)instinktu elements – bioloģiskais / taleona princips („Dots pret dotu”)
3)gribas elements – griba kā tiesību normu izcelšanās avots – pilsoņu , amatpersonu, privātīpašnieku griba.
4)Materiālais elements – sabiedrības bagātākā daļa, ekonomiskie grupējumi, lielbagātnieki. Valdība ļoti respektē un ņem vērā bagāto reakciju un intereses un viņi to ietekmē tiesību normu rašanos. Sabiedrībā bagātākais slaņis ir obligāta norma un viņi ļoti ietekmē likumdošanas procesu.
5)ratio – prāta darbības rezultāts. Hugo Grocijs: „Tiesības izceļas uz domāšanas pamata”
Tēze: obligāts ir arī dievu tiesību attīstības posms.…