1. Rīgas arhibīskapijas zemnieku tiesības.
19. ja kāds savos tīrumos vai pļavās atrod zirgus vai citus lopus, tad var tos paturēt (ķīlā), kamēr atlīdzina viņa zaudējumus.
Zemnieku tiesības.
Tiesības kalpoja par to regulatoru, kas nodrošināja stabilitāti un mieru sabiedrībā.
Apskatot Livonijas zemnieku (zemes) un bruņinieku tiesību kodifikācijas, uzkrītoša ir diezgan liela to līdzība tieši kriminālnormu ziņā. Sākotnēji visi livonieši bija atbildīgi pēc vienotam zemes tiesībām.
Zemnieku likumu radītās tiesību pasaules pilntiesīgs loceklis jeb tiesību subjekts bija katrs zemnieks, kurš nebija brīvprātīgi atdevies cita cilvēka privāta vara vai ari nebija pret savu gribu pārdots drellībā. Pieaugot publiskās varas nozīmei, par ierobežotas tiesībspējas avotu sāka kalpot arī tiesas spriedums.
Zemnieku tiesību matērijas lielāko daļu veido krimināltiesības, bet pārējās nozares atspoguļotas nenozīmīgi. Šī tiesību norma pieder pie krimināltiesibām.Tas regulē stabilitāti,sakartotību un mieru, arī tiesiskumu sabiedrībā starp indivīdiem,lai nevienam tiesības,pienākumi un izdevumi nebūtu aizkarti un būtu vielidzīgas. Krimināltiesības ir publisko tiesību nozare, tās ir normu kopums, kas nosaka, kādas sabiedriski bīstamas darbības vai bezdarbības atzīstamas par noziedzīgām un kādi sodi, kā arī citi krimināltiesiskas iedarbības līdzekļi piemērojami vainīgajām personām. Kriminalatbildību nosaka tad,ja ir pārkāps kāds no esošiem likumiem. Šajā tiesību norma ir teikts,ka,ja kādu svešinieku zirgs vai kādi citi lopi nonāk citu saimnieku(cilvēku) pļavās,tad tam svešu zirgu vai citu lopu saimniekam jāsamaksā sods par to ka viņa zirgs vai lopi atradījušās cita teritorija un piesarņoja,ka arī eda citu saimnieku augus.…