Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
1,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:343296
 
Author:
Evaluation:
Published: 07.09.2006.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 1 units
References: Not used
Extract

Jau 1699. gadā cars Pēteris I ar Dānijas karali Federiks IV un Polijas – Saksijas valdnieks Augusts II, noslēdza savienību cīņai pret Zviedriju.
1700. gadā sākās Ziemeļu karš. Zviedri pārtrauca muižu redukciju. Pirmie sāka uzbrukt Sakši, viņu karaspēks devās caur Kurzemi uz Rīgu. Rīga tika aplenkta. Zviedri, kuri jau bija sakāvuši dāņus un arī daudzreiz lielāko krievu karaspēku. Tagad tie devās palīgai Rīgai. 1701. gada 9. jūlijā Spilves pļavās sakši tika satriekti. Sakši bēga no Latvijas. Pēc Zviedru uzvaras Kārlis XII iesauca armijā arī dažus tūkstošus latviešu zemnieku cīņai pret Krieviju.
1709. gada Poltovas kaujā Pēteris I galīgi sakāva galvenos Zviedru spēkus. Krievi aplenca Rīgu un 1701. gada 4. jūlijā pilsēta padevās. Tādejādi ar zviedriem tika noslēgts pamiers un Vidzeme tika pievienota Krievijas impērijai.
p.s. Kad krievu karaspēks cīnījās Alūksnē gūstā kritušā Ernesta Glika audžu meita kļuva par cara sievu un vēlāk par Krievijas valdnieci Katrīnu I.

Vidzemē sākās pēckara gadi. Redukcijas procesā atņemtās muižas atdeva to īpašniekiem. Postījumus izdevās ātri likvidēt. Ātri tādēļ ka atkal tika nežēlīgi ekspluatēti zemnieki. Izdomāja visvisādas klaušas utml. Lietas kā nodarbināt zemniekus. Zemnieki sāka bēgt uz Krievijas apgabaliem, kuros ieguva pareizticību un viņu vecajiem kungiem vairs nebija līdz ar to vairs uz viņiem tiesību.
1726. gadā muižnieku ietekmē atcēla likumu par zemnieka brīvlaišanu gadījumā ja tas Rīgā nodzīvojis 2 gadus. Tas protams tikai pasliktināja rūpnieciskās ražošanas attīstību un nekādu labumu nenesa. Apspiešana jau bija aizgājusi tik tālu, ka sākās bieži zemnieku uzbrukumi muižām.
Jaunās buržuāzijas pārstāvji saprata, ka dzimtniecība kavē gan ražošanu, gan attīstību. J. G. Eižens sarakstīja grāmatu par zemnieku sliktajiem apstākļiem un tml. Par viņu domu ar viņiem vienuprātis bija arī Krievijas valdniece Katrīna II. Tika ieviesti jauni likumi zemnieku stāvokļa uzlabošanai, taču muižnieki nelikās par tiem ne zinis.
1771. gadā sākās sacelšanās Alūksnes apkārtnes muižās. Muižnieki bēga uz pilsētām, bet nemieru apspiešanai tika izsaukts karaspēks.

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −1,48 €
Work pack Nr. 1191754
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register