Karadarbība Kurzemē
1915 pavasarī vācieši ienāk Kurz. (Liepāja
jūlijā iegūst gandrīz visu Kurzemi un Zemgali
frontes līnija nemainīga 2 gadu = K & Z –vāciešu, V&L –Krievu armija
Bēgļu gaitas
Krievu armija atkāpjoties pavēlēj vīriešiem no 18 līdz 45 pamest Kurzemi, mājas tika dedzinātas, devās uz Vidzemi( no 800 000 iedz palika 230 000)
No Rīgas un citām pilsētām tika evakuēts uz Krieviju fabrikas un iekārtas, arī rūpnīcu strādnieki ( Latviju atstāja 80 000 iedzīvotāju, 500 rūpnīcas);
Krievu imp.par bēgļiem nerūpējās, tādēļ aktīvisti Krievijā dibināja Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomiteju, kur darbojās adv. Jānis Čakste un V. Olavs(izdevās saturēt kopā tautu svešumā)
Vāciešu kolonizācijas plāni Latvijā
Kurzemē palikušajiem bija jāmaksā nodevas vācu karaspēkam, visu noteica vācu kara pārvalde, kurā darbojās vācu muižnieki
Tika izcirsti meži, kokus sūtot uz Vāciju
Tika plānots Latvijā izmitināt pusotra miljona vāciešu, pārvēršot Kurzemi par īstu vācu zemi
Latviešu strēlnieku bataljonu dibināšana
Ideja- tā kā krievi gandrīz bez pretošanās pameta k & z vāciešu rokās, latv sabiedrībā radās doma par Vidzemes aizstāvēšana jāveic pašu spēkiem
1915.g .jūn. J. Goldmanis iesniedza atļaut dibināt atsevišķas latviešu kauja vienības(19. jūl. pavēle par dibināšanu)
Līdz 1916. g pavasarim tika izveidoti 8 strēlnieku bataljoni un 1 rezerves bataljons( 8000 karavīri)- ietilpa Krievijas 12. armijas sastāvā
Svarīgākās latviešu strēlnieku cīņas pret vāciešiem
1915.g.okt. uzvara pie Misas upes pār četrreiz lielāku armiju
nov. kaujas starp Ķekavu un Olaini( pulkv .Frīdrihs Briedis)
okt. un nov. padzen vāciešu no Slokas apkārtnes
1916. pavasaris un vasara -kaujas pie Ķekavas un Smārdes
1916.aug-17.jūl. Nāves sala, svarīgi Krievu pozīcija, vācieši lieto indīgās gāzes
1916.g rudenī bataljonu pārdēvē par pulkiem( 4 pulki = 1 brigādi)
1.brigāde ģen. Augusts Misiņš, 2. brig. Pulkvedis Andrejs Auzāns
1916. 23. dec.-18 . jan. Ziemassvētku kaujas( uzdevums pārraut vācu frontes līniju)=2000 kritušie.…