Latviskas kāzu ieražas

Kāzu cikls sākās ar līgavas nolūkošanu un precinieku ierašanos iecerētās meitenes mājās, par iemeslu minot kādas noklīdušas aitiņas meklēšanu. Ja precinieks tēvam, brāļiem un meitenei pašai patika, tad rīkoja derības, kurās noteica kāzu dienu. Parasti derības notika pavasarī ap Lieldienām, bet kāzas rīkoja rudens pusē ap Miķeļiem, kad bija novākta raža. Tam bija arī praktisks pamatojums, jo pēc lielo darbu apdarīšanas atlika vairāk laika kāzu sarīkošanai un no jaunās ražas varēja labāk sarūpēt kāzu mielastu. Kāzu laiku noteica vēl arī ticējumi, piemēram, kāzās dzēra tikai pilnā vai augošā Mēnesī, ticot, ka tad laulība būs bērniem svētīta. Senatnē kāzas dzēra 3-8 dienas. Tie bija priecīgi godi, ko svinēja ēdot, dzerot un līksmojoties. Kāzu izmaksas bija lielas, tām ilgi krāja naudu vai maksāja kāzu parādus. Ne velti zviedru valdība aizliedza latviešu zemniekiem kāzas svinēt ilgāk par 2 dienām- vienu dienu pie līgavas, otru dienu pie līgavaiņa.…