Lekciju pieraksti kursā "Ievads žurnālistikā"

Žurnālistu programma:
Žurnālists ierodas 15 minūtes ātrāk.
Preses programma:
Aprēķina laiku;
Kur jāstāv žurnālistiem;
Kur drīkst būt, kur ne;
Nelien tajos pasākumos, kur žurnālisti nedrīkst būt.

Masu komunikācija

Medijs ir produkts (prece, ko jāpiedāvā laikā, vietā, ražošana, pārdošana, pielietošana).
Medijs runā simbolos, lai piesaistītu publiku, veicina sabiedrības sapratni. Simboli ir vārdi, bilde, terminu kopums, kas rada zināmas asocoiācijas.
Nemitīgi noraidot simbolus, tiek veidoti stereotipi. Masu mediju izplatītā informācija ir pieejama plašai sabiedrības, informācija ir viegli uztverama, saprotama. Rakstītam vārdam ir lielāka uzticamība, jo ir ciešāka uzmanība.
Realitāte bieži tiek vērtēta pēc tā, kāds ir starpnieks. Svarīgi, ka cilvēks gūst pieredzi no mēdijiem, ja nav pieredzes realitātē.
Mēdijs interpretē, izskaidro notiekošo. Ziņa parāda notikumu un iztulko ziņu. Mēdijs ir informācijas un viedokļa nesējs. Mēdijam ir interaktīvā saite. Uzvedības maiņa, viedokļa maiņa, sabiedriskā doma. Medijs izveido un atspoguļo sabiedrisko domu.
Medijs ir filtrs.
Medijs ir spogulis. Medijs atspoguļo to, ko sabiedrība vēlas redzēt. Medijs ir aizsargs un barjera, kad medijs var noklusēt kaut ko.

Normatīvā teorija

Prece, kurai lietas vērtība, rada morālas vērtības, jaunas vērtības – mēdijs.
Centrtiece un centrbēdze masu kominikācijās. Centrbēdze vairāk uz brīvību un demokrātiju, centrtiece vairāk raksturīga sastingušam politiskajam režīmam, kontrole. Centrs – pastāvošā politiskā sistēma. Arī ekonomika var radīt centrtieci/centrbēdzi.
Centrtiece:
vieglāk vadīt, operēt, monolītums, neveido sabiedrība. Ļoti stagnātiska, pasniedz vienu viedokli, vienveidīga informācija, nav dažādu viedokļu, izpaužas hemogonija.…