Būtiska Eiropas Savienības īpašība ir spēja pieņemt ES pilsoņiem un dalībvalstīm saistošus lēmumus. ES lēmumi regulē galvenās Eiropas saimnieciskās un sociālās dzīves jomas. Lēmumu pieņemšanas procedūra izceļas ar ievērojamu pieaugošu diferenciāciju un sarežģītību.
Lēmumu pieņemšanas process Eiropas Savienībā notiek t.s., institucionālā trijstūra, ko veido Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija, ietvaros.
Revīzijas palāta, Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, Reģionu komiteja un Eiropas Centrālā banka iesaistās tikai to lēmumu pieņemšanā, kas skar konkrētas specifiskas sfēras.
Eiropas Savienības tiesībās izdala primāros un sekundāros tiesību aktus.
Primārie tiesību akti ietver sevī līgumus. Par līgumiem sākotnēji vienojas dalībvalstu vadības sarunu gaitā un vēlāk līgumi tiek nodoti ratifikācijai nacionālajos parlamentos. Šī procedūra tiek lietota arī tad, ja ir nepieciešams grozīt kādu no primārās likumdošanas aktiem.
Sekundārie tiesību akti ir balstīti uz līgumiem. Pie sekundārajiem tiesību aktiem pieder:
regulas – tās ir saistošas un tieši piemērojamas visās dalībvalstīs, aizstāj jebkuru nacionālo likumu un stājas spēkā tekstā noteiktajā datumā vai 20 dienas pēc to publicēšanas. Lai regula stātos spēkā nav nepieciešams un pat nav pieļaujams pieņemt jaunu likumu nacionālā līmenī;
direktīvas - var tikt attiecinātas uz vienu vai vairākām dalībvalstīm. Atšķirībā no regulām, nav tieši piemērojams, bet ir saistošas dalībvalstīm attiecībā uz rezultātu, kas ir jāsasniedz. Tas, ar kādiem nacionālajiem tiesību aktiem šīs prasības tiek ieviestas, ir katras dalībvalsts ziņā.…