Revolūciju Francijā izraisīja šādu faktoru kopums : iesīkstējušās privilēģijas, dziļi sociāli konflikti, kas pieprasīja nesamērīgu spēku un līdzekļu patēriņu, absolūtisma praksei un teorijai naidīgu ideju izplatīšanās, aizvien smagāka finansu krīze un Luija sešpadsmitā rakstura un gara vājums. Taču dzirkstele liesmās 1789.gadā iesvēlās tālab, ka karalis un viņa valdība nekādi nespēja tikt galā ar valsts finansu krīzi. Kad 1787. un 1788.g. karaļa galvenie ministri Šarls de Kalonns un Lomenī de Briēns mēģināja īstenot vairākas finansiālas reformas, lai aizkavētu pilnīgu bankrotu, viņi sastapās nevis ar vienkāršu opozīciju, bet gan ar aristokrātu nesatricināmu apņēmību valsts kases izlaupīšanu turpināt. Lai kaut cik mazinātu budžeta deficītu, ministri ierosināja ieviest jaunus nodokļus, tostarp zīmognodevu un tiešo nodokli par ikgadējo ražu. Karalis sasauca augstmaņu sapulci, cerēdams, ka izdosies aristokrātus pierunāt jaunajām prasībām piekrist. Tomēr viņi nebija ar mieru un paziņoja,ka ka vispārēja nodokļa ieviešanai nepieciešams ģenerālštatu akcepts .Ģenerālštati Francijā nebija sanākuši pusotru gadsimtu. Skaidrs ka lielai daļai aristokrātu par kārtu pārstāvju sapulces sasaukšanu balsoja savtīgu apsvērumu dēļ. Tomēr arī politiski saprātīgākā tautas daļa ļāvās nepamatotām un izmisīgām cerībām, ka šis ārkārtējais notikums brīnumainā kārtā palīdzēs valstij atdzimt no pelniem.
1789.gada maijā Versaļā tika atklāta ģenerālštatu sanāksme, un, necik ilgi, trešās kārtas pārstāvji karaļa izturēšanos ņēma ļaunā, no sanāksmes aizgāja un pasludināja sevi par Nacionālo sapulci. ,,Kas ir trešā kārta?” slavenajā 1789.gada janvāra pamfletā tika vaicājis radikālais garīdznieks abats Emanuels Sjejess, viens no talantīgākajiem jaunās kārtas runasvīriem. Viņa atbilde bija: ,,Viss!” Un to apstiprināja arī pati trešā kārta, kad sevi pārsauca par Francijas Nacionālo sapulci. 20. jūnijā atklājās, ka savā sēžu zālē viņi iekšā laisti netiks, tāpēc opozicionāri līdz ar saujiņu līdzīgi domājošu augstmaņu un garīdznieku devās uz tuvīno bumbotavu. Neskatoties uz karaļa pretestību, sapulce pieprasīja pieņemt Francijas konstitūciju un zvērēja nepamet telpas, kamēr karalis nav piekritis viņu prasībām. Šo zvērestu sauc par bumbotavas zvērestu. Sastapies ar tik lielu pretestību Luijs padevās. Nacionālās sapulces atzīšana bija 1. buržuāzijas uzvara.…
