KOPSAVILKUMS
1) Termins lietu tiesības tiek izmantots jurisprudencē, lai aprakstītu tādu tiesisko attiecību, kura dod personai tiesības rīkoties ar lietu.
2) Lietu tiesības ir tiesību nozare, kas regulē attiecības, kas pastāv starp tiesību subjektu un tiesību objektu.
3) Lietu tiesības ir civiltiesību normu kopums, kas regulē sabiedriskās attiecības starp tiesību subjektiem sakarā ar viņu kundzību pār lietām.
4) Lietu tiesībām ir absolūts raksturs- lietas valdītājam ir tikai tiesības, pārējām personām- tikai pienākumi.
5) Lietu tiesība ir spēkā attiecībā pret jebkuru personu.
6) Ķermeniskas lietas ir vizuāli uztveramas, turpretī bezķermeniskas lietas – tikai nojaušamas.
7) Pēc savas dabas nekustamas lietas ir zeme un ēkas.
8) Kustamas lietas pēc savas dabas ir tādas lietas, kas pašas var mainīt savu atrašanās vietu, piemēram, dzīvnieki, vai tādas, kas atrašanās vietu var mainīt kāda cita faktora ietekmē, piemēram, nedzīvi priekšmeti.
9) CL atzīst lietu kopību par patstāvīgu un vienotu tiesību objektu.
10) Valdījums ir faktiska vara pār lietu (nav atkarīga no tiesiska vai netiesiska pamata) un pastāv no tā brīža, kad kāda ķermeniska lieta atrodas kādas personas rokā vai varā un šai personai ir griba rīkoties ar šo lietu līdzīgi īpašumam.
11) Valdījuma teorijas plašākā nozīmē, t. i., valdījuma izpratne un tā piemērošana, vairāk vai mazāk pastarpināti saistīta ar valdījuma institūtu romiešu tiesībās.
12) Salīdzinot ar vairumu mūsdienu tiesību sistēmu, Latvijas civiltiesībās valdījums ir salīdzinoši daudz lielākā romiešu tiesību ietekmē nekā citās valstīs. Valdījuma normatīvais regulējums Latvijas CL galvenokārt balstīts uz valdījuma teoriju, ko izstrādājis Savinjī.
…