Lietu tiesības – civiltiesību normas, kas sabiedrībā regulē mantas – lietu piederību, valdījumu, lietojumu un rīcību ar to.1
Lietu tiesība apvieno lietu lietošanas ideja. Ideja, kas apvieno saistību tiesības, ir – izmantot cilvēka darbu personiskā un sociālā labuma gūšanai. Līdz ar to pirmā uzskatāmā atšķirība starp lietu un saistību tiesībām: saistību tiesību priekšmets ir cilvēku darbs, lietu tiesību priekšmets ir lieta. Otra atšķirība: lietu tiesības ir tiesiski absolūtas, t. i., šīs tiesības ir spēkā pret visām personām. Saistību tiesības ir spēkā pret konkrētām personām, tādēļ tās ir relatīvas.
Saskaņā ar lietu lietošanas ideju jāizšķir divu lietu tiesību juridiskās formas: pirmā un galvenā ir īpašums, otra - lietu tiesības uz svešām lietām, vai, ne īpašnieku lietu tiesības. Lietu tiesības jāsaprot plaši, piemēram, tiesības atsavināt savu lietu, dabūt par to naudu, dāvināt, iznīcināt, atprasīt atpakaļ utt.…