Lietu tiesībās regulējamais priekšmets ir lieta, kura var būt kā īpašums vai valdījums. Ja lieta ir īpašumā, tas nozīmē, ka personai ir likumīgas tiesības uz šo lietu, tātad īpašuma tiesības uz lietu personai ir dibinātas tiesiskā kārtā – lieta ir pirkta, mainīta, dāvināta u.tml.
Kas tad ir īpašums? Īpašums ir pilnīgas varas tiesība pār lietu, t.i., tiesība valdīt un lietot, iegūt no tās visus iespējamos labumus, rīkoties ar to, noteiktā kārtā to atprasīt atpakaļ no trešās personas. Par īpašuma priekšmetu var būt viss, kas ar likumu nav izņemts no apgrozības. Īpašums var piederēt ne tikai fiziskām vai juridiskām personām, bet arī personālkomercsabiedrībām, valstij un pašvaldībām. Īpašniekam ir absolūtas varas tiesības pār lietu. Latvijas Republikā personas tiesības uz īpašumu ir nostiprinātas Satversmes 105.pantā. Īpašnieks drīkst lietu lietot valdīt un pat iznīcināt. Dažos gadījumos tomēr īpašnieka tiesības rīkoties ar lietu var tikt aprobežotas, piemēram, nodibinot servitūtu par labu citai personai vai nekustamajam īpašumam. Atsevišķos gadījumos personas īpašuma tiesības var tikt aprobežotas arī ar atsevišķu likumu, bet tikai gadījumos, kad īpašuma atsavināšana ir nepieciešama sabiedrības vajadzībām (piemēram, lai uzbūvētu ceļu, lidostu, bibliotēku utt.) Tāpat personai savas īpašuma tiesības ir jāizlieto sabiedrībai pieņemamā formā, atbilstoši spēkā esošajiem likumiem.
Īpašumu var iegūt dažādos veidos, šos veidus var iedalīt, skatoties vai īpašums rodas uz lietu, kura rodas no jauna (radusies pirmo reizi), ieguvējs ir tās pirmais īpašnieks (sākotnējais iegūšanas veids), vai arī iegūstamajai lietai ir jau bijis iepriekšējs īpašnieks (atvasinātais iegūšanas veids). …
