Mūsdienās saistvielām atkarībā no materiāla un apstākļiem, kur tās lietos, izvirzītas ļoti augstas prasības, jo dažas izmanto paaugstinātas vai zemas temperatūras vidē, citas telpās ar lielu mitruma daudzumu. Ir materiāli, kuriem jāiztur palielinātas slodzes vai lieces momenti. Dažiem līmmateriāliem jābūt tādiem, lai tos varētu krāsot vai citādi apstrādāt. Taču visbūtiskākais moments ir tas, ka līmei un līmējuma vietai jābūt neredzamai, neuzkrītošai, lai nemainītos iespaids par priekšmeta vai apdares viengabalainību.
Latvijas tirgum celtniecībā lietojamās līmes piegādā ļoti daudzas pasaulē pazīstamas firmas. Starp tām vācu "Henkel", somu "Kiilto", franču "Bostik Findley", itāļu "Mapei" un citas. Vairākas līmes pazīstamas nevis pēc ražotāja, bet gan līmes nosaukuma. Tāda, piemēram, ir ļoti populārā vācu firmas "Henkel" ražotā Moment sērijas līme.
Celtniecībā izmantojamās līmes ražo gan šķidrā, gan pastas vai želejas veidā. Ir arī līmes granulās vai pulveros.
Lai cik dažādi arī būtu šī materiāla (kannās, spaiņos, burkās, tūbiņās utt.) iepakojumi, tam jābūt iesaiņotam hermētiski, lai līme nenonāktu pat vismazākajā saskarē ar gaisu. Tikai tā var saglabāt materiāla līmējošās īpašības ilgu laiku. Citādi līmmateriāls, reaģējot ar atmosfēru, kļūst ciets un līdz ar to arī nelietojams. Līmes lietojuma iespējas nereti nosaka materiālu kopums, kas ir tās pamatā.
Līmju pamatā ir polimēru sastāvs. Tam piemīt laba adhēzija (molekulāra saistība starp divu kontaktā esošu cietvielu vai šķidrumu saskarvirsmām, no latīņu adhaesio – pielipšana, pieķeršanās). Lai saķeres efektu ar virsmu palielinātu, polimēru pamatsastāvam pievieno piedevas, veidojot tā saukto līmējošo kompozītmateriālu. Tā sastāvs var būt uz ūdens, kāda šķīdinātāja vai sveķu bāzes. Starp citu, arī dažus šķīdinātājus uzskata par līmēm (piemēram, ar šķidru acetonu var līmēt dažu plastmasas izstrādājumu detaļas).
…