XIII gadu simtenī vācu tirgotājiem un feodāļiem ar katoļu baznīcas aktīvu līdzdalību izdevās pakļaut Igaunijas un Latvijas teritoriju, kuru apdzīvoja vietējie iedzīvotāji- lībieši, kurši, igauņi, zemgaļi, latgaļi un sēļi. Vācu okupanti, iebrūkot Baltijas zemēs, realizēja ekspansijas politiku- traukšanos uz austrumiem. Šīs kustības mērķis bija sagrābt tirdzniecības ceļus Eiropas austrumos, iegūt Baltijas un Krievijas zemes feodālo muižu ierīkošanai, tādējādi iedzīvojoties bagātībās uz svešu tautu rēķina.
ZOBEŅBRĀĻU ORDEŅA VARAS STRUKTŪRA.
Zobeņbrāļu ordeņa darbības laiks 1202.-1237.
Sākot ar 11gs. Krusta kari uz Jeralazemi, piedalās Hospitālieši, Templieši un Teitoņi. 1202.gadā garīdznieks Teodorehs dibina Zobeņbrāļu ordeni ar mērķi, sludinot dieva vārdu, iekarot teritorijas, zemi arī Baltijā.
Zobeņbrāļu ordenis- patstāvīga klerikāla militāra organizācija.
Zobeņbrāļu ordeņa statūti pēc Templiešu ordeņa statūtu parauga ar atšķirību:
Templieši – pakļauti tieši pāvestam;
Zobeņbrāļi- nav tieši pakļauti pāvestam, bet gan Rīgas bīskapam.
Zobeņbrāļu ordeņa ārējās pazīmes- uz balta mēteļa kreisās piedurknes sarkans krusts virs sarkana zobena.
Zobeņbrāļu ordeņa bruņinieki paši sevi sauca – Kristus bruņinieku brāļu ordenis un “Dieva bruņinieki” ar uzdevumu – azsargāt jaundibināto katoļu baznīcu Livonijā, apkarot tās ienaidniekus.
Zobeņbrāļu ordeņa solījumi.
Stājoties ordenī tika doti 4 solījumi:
1.paklausības solījums
- izpildīt priekšnieka pavēles bez ierunām, piem. bez mestra atļaujas brāļi nedrīkstēja atstāt ordeņa pili, sūtīt vēstules utt.
2.atteikšnās no mantas par labu ordenim
3.solījums dzīvot celibātā
- neprecēties un vispār neuzturēt sakarus ar sievieti
4. cīnīties ar neticīgajiem ,t.sk.arī citā ticībā esošajiem, visu mūžu
Zobeņbrāļu ordeņa brāļiem pilī- kopējs galds, kopējs dzīvoklis. Ordenis arī deva apģērbu, veļu, ieročus.…
