Livonijas valsts iekārta. Feodālās tiesības Latvijā 13.-16.gadsimtā

Zobenbrāļu ordenis (1202. – 1236.) – bija Livonijas bīskapa Alberta un Cisterciešu ordeņa abata Teodoriha 1202.gadā nodibināts bruņinieku ordenis Livonijas iekarošanai. Ordeņa statūti tika sastādīti pēc templiešu ordeņa statūtu parauga. Zobenbrāļu ordenis nebija pakļauts tieši pāvestam, bet vispirms Rīgas bīskapam.
Zobenbrāļu ordenis bija militāra, garīga un laicīgās varas organizācija.
Zobenbrāļu ordeņa kā feodālās valsts struktūru veidoja:
Miestrs – ordeņa priekšnieks. Latvijas teritorijā no 1202. līdz 1236.gadam bijuši divi mestri.
Komturs – ordeņa bruņinieks, kam bija uzticēts priekšnieka amats kādā ordeņa pilī un tās pārvaldes iecirknī (komtūrijā). Vēlēts amats. Komturam savas komturija robežās bija dota militārā, garīgā, tiesas vara, kā arī viņš veica pārvaldīšanas funkcijas. Komturs valdīja komturijas militāro un saimniecisko dzīvi, kara laikā bija komturijas bruņoto spēku pavēlnieks, tiesāja komturijas zemniekus un vasaļus un disciplināri varēja sodīt ordeņa brāļus.

Livonijas ordeņa valsts iekārta būtiski neatšķīrās no Zobenbrāļu ordeņa, bet pārvalde bija attīstītāka. Kaut gan Livonijas ordenis formāli bija Vācu ordeņa ziemeļu zars, tā kā Livonijai nebija tiešu robežu ar ordeņa Prūsijas zaru, kur atradās ordeņa galvenā mītne, Livonijas ordenis realizēja puslīdz patstāvīgu politiku.
Ordeņa valsts pārvaldē vienlīdz liela nozīme bija gan amatpersonām, gan koleģiālajām institūcijām.
Amatpersonas bija formāli pakļautas pēc ranga augstākai organizācijai – Vācu ordenim. Savukārt ordeņa koleģiālās institūcijas bija konvents, padome un kapituls.…