Pēc bīskapa Alberta iniciatīvas garīdznieks Teodorihs 1203. Gadā nodibināja patstāvīgu militāru organizāciju “Zobenbrāļu ordeni” , kas pastāvēja līdz 1237. gadam. Romas pāvests Inocents III tam deva statūtus pēc Templiešu ordeņa parauga. Atšķirībā no templiešiem Zobenbrāļu ordenis nebija tieši pakļauts pāvestam, bet vispirms Rīgas bīskapam.
Iestājoties Zobenbrāļu ordenī kristīgajam brālim bija jādod vispirms četri solijumi :
1. paklausības solijums – izpildīt priekšnieka pavēles bez ierunām;
2. atteikties no mantas bez ierunām;
3. dzīvot celibātā – neprecēties un vispār neuzturēt sakarus ar sievieti;
4. cīnīties ar neticīgiem uz visu mūžu.
Starp Ordeņa locekļiem augstākais grupējums bija brāļi – bruņinieki. Lai kļūtu par brāli – bruņinieku vajadzēja zvērēt, ka dzimis likumīgā laulībā, neprecējies, nav nesamaksātu parādu, ir fiziski vesels.
Otrā grupa bija brāļi – priesteri, kas atšķīrās no pārējiem ar savu apģērbu. Viņi pildīja garīdznieka funkcijas.
Zemākā grupa Zobenbrāļu ordenī bija brāļi – kalpotāji (saime). Tie nedrīkstēja būt cēlušie no bruņinieku kārtas, bet tiem bija jābūt brīviem cilvēkiem.…