Loģikas vēsture
Ontoloģiskā oaradigma- domāšanas likumi ir pasaules likumi, lai izprastu pasauli, jāizprot sevi. (Aristotelis, viduslaiki) Aristotelis „Organons”- loģikai veltīto darbu apkopojums, deduktīvs; Viduslaiki- loģikas zinātņu ziedu laiki; radīja terminoloģiju
Mentālā paradigma- kā šo pasauli izzinām, domāšanas procesa likumsakarīgā izpēte. (Jaunie laiki) Jaunie laiki- pamana, ka loģiskam pierādījumam nav beigu; uzplaukst fizika un matemātika; Izveidoja aksiomas; aksiomātiskas zinātnes piemērs Eiklīda ģeometrija; Francisa Bēkona „Jaunais organons”- induktīvs
Lingvistiskā paradigma- valoda nosaka to kā domājam. Lingvistiskais apvērsums 1879.g. Loģika sāk pētīt nevis domāšanas likumsakarības, bet gan valodas likumsakarības.
Loģika iedalās
Loģiskā sintakse- valodas zīmju savstarpējās attiecības
Loģiskā semantika- pēta valodas zīmju nozīmes
Loģiskā pragmatika- pēta valodisko zīmju darbību (kāpēc kāds to uztver kā zīmi). To var raksturot arī kā argumentācijas teoriju.
Valoda
Dabiskā valoda- valoda, ko lietojam ikdienā, to lietojot, iegūstam valodisko kompetenci. Mācīties valodu nozīmē apgūt tās sintaktisko, semantisko un pragmatisko kārtību.
Zinātnes valoda- sava terminoloģija, noteikta sarunāšanās kārtība.
Valodas mērķi- komunikācija, informēt, ļaut saprast, panākt piekrišanu
Valodas mērķis- Aprakstīt, izpaust savu viedokli
Lai sarunas partneris piekristu- valodai jābūt- saprotamai, normatīvai un patiesai
Valoda ir sarunāšanās darbība; rezultāts- pateiktais
1)Valoda kā runa
2)Valoda kā zīmju sistēma (Attēlošana)
Valodas semantiskā funkcija- pavēstīt, aprakstīt
Valodas pragmatiskā funkcija- saprašanās līdzeklis. Saprotamies vai nesaprotamies par pateiktā jēgu.
Pat, ja teikuma nozīme nemainās, var mainīties tā jēga atkarībā no situācijas
Vienu situāciju var izteikt ar dažādiem valodas aktiem. Tie norāda uz performatīvo dimensiju (valoda kā priekšnesums)
Tik cik ir dzīves fromu, ir arī valodas formu- valodas spēles (Lūgšana, aprakstīšana, melošana, informēšana u.c.). Valodas lietojums dažādās dzīves sfērās seko noteikumiem- tie nosaka atšķirības starp dažādām formām.
Valodas lietojuma likumsakarības ir priekšnosacījumi, lai valodu varētu saprast.
Valoda ir jāpēta no patiesuma viedokļa un tās mērķa.…