1) Sociālā mērķtiecība. Tādas attieksmju un pozīcijas veidošana, kas ir pec iespejas tuva sabiedrības ideāliem un ilgam pec to īstenošanas. Emocionāli kuturāls cilvēks izjūt ne tikai ņemēja, bet ari devēja prieku.
2) Izglītības, attīstības un audzināšanas vienotība. Visu šo komponentu ievērošana, nevis tikai zināšanas un prasmju apgūšana.
3) Ievirze pašizglītībā. Skolas uzdevums ir jaunatni attiecībi ievirzīt, veidot un nostiprināt mācīšanas motīvus.
4) Mācību satura pareizība un piemērotība. Ievērošana un dokumentu (mācību grāmatu un programmas) atbilstība prasībām.
5) Sistamātiskums un pectiecība. Logiskā saistība . pectiecība izpaužas virzībā no tūvāka uz tālāko, no vieglākā uz grūtāko. Mācībās sistematiskums tiek ievērots arī kontroldarbu ritma (pārbaudes). Ja skolens kādu mācību posmu nav pienācīgi apguvis- sākas grūtības.
6) Saikne ar praksi. Savstarpējas saistības izpratne atklaj skolēniem mācību un izglītības nozīmi un vairo interesi. Šī saikne izpaužas:
ka teorētisko likumsakarību ilustrēšana ar piemeriem no prakses (dedukcija)
kā praktisko darbību teorētisks izskaidrojums (indukcija)…