Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
3,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:613734
 
Author:
Evaluation:
Published: 25.03.2006.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 10 units
References: Used
Extract

Katrs bērns ir personība ar savām domām, jūtām, pasaules izpratni – personība, kas dzīvo mums līdzās un nemitīgi attīstās, iepazīstot apkārtni kopā ar pieaugušo. Kā secina psihologi, katrs bērns attīstās atšķirīgā tempā. Aktuāls ir jautājums – vai visi skolēni (neatkarīgi no to spējām, temperamenta un veselības stāvokļa) jūtas labi vidē, kurā paiet ievērojams laiks viņu mūžā, vidē – kurā skolēns pilnveidojas ne tikai intelektuāli, bet attīstās arī emocionāli? Skolas vidi veido gan skolēni, kurus mēdz dēvēt par „apdāvinātajiem bērniem”, gan skolēni, kuriem nav īpašu spēju, gan arī skolēni, kuru uztveres spējas ir stipri ierobežotas. Bet jāmācās ir visiem. Mācību process skolā jāorganizē tā, lai tiktu vienlaicīgi nodrošināta gan kvalitatīva izglītība(neraugoties uz atšķirībām skolēnu spējās, uztverē un domāšanā), gan skolēniem tiktu radīti nepieciešamie psiholoģiskie apstākļi un atbilstoša mācību vide. Tas ir sarežģīti. Viena no iespējām skolai, veidojot savu darbības modeli, ir izvēlēties atbilstošāko mācību organizācijas formu. Viena no iespējām ir mācību procesa diferenciācija.

Interesanti izsekot, kā mācību organizācijas formas vēsturiski ir mainījušās un pilnveidojušās. Pēc L. Žukova pētījumiem, pirmatnējā sabiedrībā, kad vecākā paaudze zināšanas, prasmes un iemaņas nodeva jaunākajai paaudzei, mācību organizācijas forma bija individuāla. Parādoties rakstībai, tas kļuva sarežģītāk. Vergturu sabiedrībā veidojās un feodālajā iekārtā raksturīga bija individuāli grupālā mācību organizācijas forma (skolotājs katram skolēnam pēc kārtas skaidro būtisko, kad darbu pabeidz, atgriežas pie pirmā skolēna, lai kontrolētu viņa zināšanas), kas pamazām veidojās mācību organizācijas grupālajā formā. 17.gs.J. A. Komenskis izstrādāja klašu un stundu sistēmu, kas skolu praksē ieviesās lēni. 18.gs. beigās un 19.gs. sākumā radās A. Bella un Dž. Lankastera mācību organizācijas forma, kad skolotājs strādā ar spējīgākajiem skolēniem (monitoriem), tie pēc tam – katrs ar savu skolēnu grupu. Šādi strādājot, zināšanu līmenis bija zems. 19.gs. parādījās Manheimas mācību organizācijas forma, kurā klases komplektēja pēc skolēnu spējām. [8, 88 - 89]

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register