Mācīšanās ir viens no svarīgākajiem cilvēka attīstības procesiem, un tā nebeidzas līdz ar skolas vai augstskolas absolvēšanu. Cilvēks visu dzīvi apgūst jaunu informāciju, prasmes, darba paņēmienus, valodas, tehnoloģijas un sociālās iemaņas, tādēļ spēja mācīties arvien vairāk tiek uzskatīta par patstāvīgu kompetenci. Tomēr ikdienas pieredze rāda, ka mācīšanās kvalitāti nenosaka tikai mācību stundās pavadītais laiks. Divi cilvēki var vienu un to pašu materiālu mācīties divas stundas, bet viens pēc nedēļas atcerēsies lielāko daļu, savukārt otrs gandrīz neko. Atšķirība bieži saistīta nevis ar intelekta līmeni, bet ar izmantotajām metodēm, uzmanības kvalitāti, iepriekšējām zināšanām, motivāciju, miegu, pārtraukumiem, spēju pašam sevi pārbaudīt un gatavību mainīt neefektīvu mācīšanās stratēģiju.
Mācīšanās metožu tēma ir īpaši interesanta tāpēc, ka izglītībā vienlaikus pastāv gan labi pētītas stratēģijas, gan ļoti populāri priekšstati, kuru zinātniskais pamatojums ir daudz vājāks. …