SECINĀJUMI
1. Mājsaimniecība ir vairākas personas, kuras dzīvo vienā mājoklī un kopīgi sedz izdevumus, vai viena persona, kura saimnieko atsevišķi.
2. 2010. gadā Latvijā bija 888,6 tūkstoši mājsaimniecību un to vidējais lielums – 2,5 personas.
3. Laukos mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli ir daudz zemāki nekā pilsētās dzīvojošajiem.
4. 2009. gadā ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli ir bijuši augstāki visos statistiskajos reģionos, salīdzinot ar 2010. gadu.
5. Sarūkot kopējam ienākumu līmenim, visai būtiski ir izmainījusies mājsaimniecību ienākumu struktūra. Tā kopš 2007.gada ir pasliktinājusies, sarūkot ienākumu īpatsvaram no ekonomiskām aktivitātēm un pieaugot saņemto transfertu (tai skaitā sociālo) īpatsvaram.
6. Mājsaimniecības procentuāli lielāko daļu ienākumu izmanto pārtikas un bezalkoholisko dzērienu iegādei (vidēji 27,5%), komunālo maksājumu, kurināmā (vidēji 16%) un transporta (vidēji 12,5%) atmaksai.
7. Paaugstinoties cenai pirmās nepieciešamības precēm, cilvēki ietaupa uz citu preču, pakalpojumu rēķina.
8. Minimālā patēriņa preču un pakalpojumu groza nomenklatūrā nav iekļauti alkoholiskie dzērieni un tabakas izstrādājumi, luksus preces, veselības aprūpes un izglītības maksas pakalpojumi.
9. Aprēķinot minimālā patēriņa groza satura reālo daudzumu (cik mēnesī, vai pēc cik ilga laika var nopirkt preci), rezultāti izraisa nesaprašanu, jo, piemēram, mazbērnu apavu pāri var nopirkt tikai reizi 100 gados. Kā jau zināms tad šo iedzīvotāju skaits, kuri nodzīvo līdz 100 gadiem, ir ļoti mazs.
…
