Maksājumu karšu un bankomātu analīze

Norēķinu karšu biznesam visā pasaulē ir raksturīga nepārtrauktas attīstības tendence, vairākus gadus pēc kārtas starptautiskās karšu organizācijas ziņo par aptuveni 20% gada pieaugumu norēķinu karšu biznesā. Tā ir stabila un noturīga tendence, kas tiek panākta attīstot tehnoloģijas, apgūstot jaunus reģionus un valstis, kā arī dažādojot piedāvāto produktu klāstu.
Latvijā 1992.gadā, kad maksājumi ar norēķinu karti bija novitāte, tad šodien to piedāvā ne tikai bankas un lielākās viesnīcas, un restorāni, bet arī daudzas tirdzniecības vietas. Pirmo maksājumu karti izdeva 1993. gada pavasarī. Pie tam maksājumus ar kredītkarti mūsdienās veic ne tikai ārzemju tūristi vai biznesa cilvēki, bet arī Latvijas iedzīvotāji, jo šo gadu laikā pašmāju bankas ir izsniegušas vairāk kā 2,4 miljonus maksājumu karšu, tas nozīmē, ka katram Latvijas iedzīvotājam ir kaut viena maksājumu karte.
Pirmā banka, kas sāka izsniegt viedkartes bija Rīgas Komercbanka. Kartes nosaukums bija “Latkarte” un tā darbojās kā lokālā karte. Tajā laikā viedkartes Latvijā vēl nebija aktuālas un tāpēc šīs kartes attīstīšana prasīja lielus naudas līdzekļu. Lai bankomātos apkalpotu viedkartes ir nepieciešamas investīcijas un tehniskie uzlabojumi. “Latkarte” tika radīta laikā, kad Latvijā un pasaulē vēl nebija plaši izplatīta maksājumu karšu krāpniecība. Rīgas Komercbanka neguva atsaucību ne no citām Latvijas komercbankā, kā ar ne no Latvijas finansu tirgus kopumā, līdz ar to šīs kartes turpmākā attīstība nenotika un tā kalpoja tikai kā klientu identifikācijas karte.…