1. Mantojuma tiesības (384.).
Mantojuma tiesības ir to tiesību normu kopums, kas regulē ar mantošanu saistītās tiesiskās attiecības, kuras rodas, grozās vai izbeidzas kā materiāltiesiskajā, tā procesuāltiesiskajā nozīmē (tiesība iestāties mirušā mantisko attiecību kopībā - objektīva tiesība).
Mantojuma tiesība rodas mantojuma atstājēja nāves brīdī un tā pastāv likumā noteiktu laika periodu (1 gadu), kas atvēlēts mantojuma pieņemšanai. Pirms mantojuma atklāšanās paredzēta tikai tiesība slēgt mantotāja attiekšanās līgumu.
Mantinieks – persona, kura iegūst mantojuma tiesību mantojuma atklāšanās brīdī un kurai ar to piešķirtas tiesības mantojumu pieņemt vai atraidīt (subjektīva tiesība).
Mantojums (lat. hereditas) – kopība, kurā ietilpst visa kustamā un nekustamā manta, kā arī citiem atdodamās tiesības un saistības, kas mirušajam vai par mirušu izsludinātam (mantojuma atstājējam) piederējušas viņa patiesās vai tiesiski pieņemamās nāves laikā.
Ja mantojuma masā ietilpst tāda manta, kura ir iesaistīta komercdarbībā, mantinieki saņems šo mantu saskaņā ar komerclikumu un atkarībā no uzņēmuma statūtiem. Tāpat arī sertifikāti, tos mantinieks var pārskaitīt uz savu privatizācijas sertifikātu kontu, ja tāda nav, viņš sertifikātus nevar iegūt savā īpašumā, bet var pārdot vai dāvināt dodot attiecīgu rīkojumu bankai. I pajas arī, vienīgi balsstiesības var iegūt ar pilnsapulces lēmumu.
Mantojuma kopībā neietilpst ar mantojuma atstājēja personu saistītās tiesības, kuras izbeidzas, mantojuma atstājējam nomirstot, piemēram, autorība, pilnvarojums, uzturlīdzekļu došana, dzīvojamās telpas īres tiesības.
2. Mantojuma tiesība un mantotspēja (385., 388.).
Mantot spēj fiziskas un juridiskas personas. Fiziskas personas mantotspēja pastāv neatkarīgi no šo personu rīcības spējas (nepilngadīgie, garā slimie). Atzinums, ka mantinieks ir necienīgs mantot attiecas uz konkrētu mantojuma atstājēju un tā mantojumu. Šāds atzinums neatņem mantotspēju vispār, kā arī spēju mantot cita mantojuma atstājēja mantojumu. Fiziska persona spēj mantot, ja mantojuma atklāšanās laikā viņa ir ieņemta, kaut arī vēl nav piedzimusi, ja bērns nomirst pēc dzemdībām, iestājas mantošanas transmisija CL 695.p. Lai kļūtu par mantinieku, nepieciešams, lai bērns būtu piedzimis ne vēlāk kā pēc 306 dienām no mantojuma atstājēja nāves dienas.
Speciālos likumos var būt īpaša mantošanas kārtība, piemēram, sertifikātu, zemes mantošanas gadījumos, jo fiziskas personas, kas nav LR pilsoņi, nevar iegūt zemi īpašumā.
Juridiskās personas var mantot tikai uz testamenta vai mantojuma līguma pamata. Juridiskai personai testamentā var noteikt pirmmantinieka vai pēcmantinieka tiesības, piešķirt legātu vai uzdot to izpildīt. Juridisku personu var iecelt par substitūtu fiziskai vai citai juridiskai personai. Juridiska persona ir tiesīga pieņemt vai atraidīt mantojumu, ja manto pēc testamenta, bet, ja pēc mantojuma līguma atteikties NEVAR. Novēlējumu testamentā var paredzēt juridiskai personai, kas testamenta sastādīšanas brīdī nepastāv, bet ko testators paredz un uzliek par pienākumu nodibināt, kad mantojums atklāsies, lai realizētu mantojuma atstājēja testamentā izteikto gribu.
Mantotspējai jāpastāv mantojuma atklāšanās dienā un jāturpinās līdz mantojuma pieņemšanai. Ja šajā termiņā mantinieks nomirst vēl nepieņēmis mantojuma, tad mantinieka vietā stājas mantinieka mantinieki saskaņā ar transmisijas noteikumiem un termiņu sāk skaitīt no otra mantinieka nāves. Ja mantinieks nomirst pirms mantojuma atstājēja, tad mantinieka mantinieki iestājas mantinieka vietā uz pārstāvības pamata.
Mantotspēju zaudē persona, kas tiek atzīta par necienīgu mantot un par tādu šo personu var atzīt pirms vai pēc mantojuma pieņemšanas tikai tiesa. Ja mantotspēja zaudēta, to atgūt nav iespējams.
3. Mantojums kā juridiska persona (385.).
Ar mantojuma atstājēja nāvi mantas kopība nepārstāj piedalīties civiltiesiskajā (publiskajā) apgrozībā. Mantojums ir juridiska persona (tiesību subjekts) no brīža, kad atklājas mantojums, līdz brīdim, kad to iegūst mantinieks, kas mantojumu pieņēmis, vai tā pāriet valstij kā bezmantinieka manta. Ja mantiniekam nepieciešama apstiprināšanās mantojuma tiesībās, t.i. kad notikusi mantojuma apsardzība, kad izdarīts uzaicinājums mantiniekam mantojumu pieņemt, kad mantojums ir nekustams īpašums vai kad mantiniekam nepieciešama leģitimācija pret valsts un citām iestādēm, tad mantojums kā juridiska persona darbojas līdz brīdim, kad mantinieks apstiprinājies tiesā mantojuma tiesībās. Jo mantojuma masas tiesības un pienākumi pāriet uz mantinieku ne no mantojuma atklāšanās brīža, bet gan no tā iegūšanas brīža.
Mantojums kā juridiska persona var iegūt tiesības un uzņemties saistības. Tiesas lietās mantojums uzstājas kā prasītājs vai atbildētājs. Mantojuma vārdā uzstājas likumā paredzētajā kārtībā ieceltais mantojuma aizgādnis, kā arī testamenta izpildītājs vai arī klātesošais mantinieks, kura valdījumā mantojums atrodas, i par savām darbībām mantojuma vārdā dod atskaiti. Mantinieku, kuram nepieciešama leģitimācija, lai rīkotos mantojuma vārdā, var likumā paredzētajā kārtībā iecelt par matojuma aizgādni.
…
