Mediju determinisms

Informācijas lielceļš, kas ir arī zināms kā kibertelpa, sola informāciju, izklaidi un demokrātiju pēc pieprasījuma. Pēdējos gados jaunie mediji tika izveidoti dažādās formās – HDTV (augstas izšķirtspējas televīzija), 500 kanālu kabeļtelevīzijas serviss, VOD (video pēc pieprasījuma) un pat interaktīva iepirkšanās neizejot no mājas. Tagad pēdējais bruņinieks ir televizora papildierīce un kabeļmodems, kas ienes jūs www pasaulē. Džons Markoffs 1995. gadā „New York Times” rakstīja, ka internets kļūs par nākamās paaudzes masu mediju.
Var piekrist, ka internets ir tikai „info-izklaides” tehnoloģiju parāde, kas sola jaunu iespēju laikmetu. Tūlītēja pieeja informācijai, izklaidei, patēriņa produktiem – tikai viena peles klikšķa attālumā.
Internetā veidojas jaunas sociālās attiecības un identitātes. Tehnikas speciālisti saka, ka pašlaik mēs pārkāpjam valstu robežas un veidojas jauna veida pasaules iekārta, globālais ciemats, universāla pasaule.
Protams, šāda utopija var veidoties tikai pašu optimiskāko kibertelpas pilsoņu galvās. Tomēr, ātrums ar kādu internets izplatās, attur mūs no novēršanās no tā.
Determinisms ir filozofiska sistēma, saistīta ar aksioloģiskiem jautājumiem, analizējot iemeslus un ietekmes un indivīda brīvību izvēlēties.
Frāzi „tehnoloģiskais determinisms” iespējams pirmais lietoja Tursteins Veblens savā grāmatā „Inženieri un Cenu sistēma”.
Mediju determinisms ir tehnoloģiskā determinisma apakškopa, filozofiska un socioloģiska pozīcija, kas apgalvo, ka mediju spēks ietekmē sabiedrību.
…