Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:206669
 
Evaluation:
Published: 31.05.2009.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 4 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
1.  Kas ir mejoze    3
2.  Reduktīvā dalīšanās    4
2.1.  Profāze I    4
2.2.  Metafāze I    6
2.3.  Anafāze I    6
2.4.  Telofāze I    7
3.  Ekvācijas dalīšanās    7
3.1.  Profāze I    7
3.2.  Metafāze I    7
3.3.  Anafāze I    7
3.4.  Telofāze I    8
4.  Mejozes ģenētiskās sekas    8
5.  Galvenās atšķirības starp mejozi un mitozi    9
6.  Hromosomu skaita izmaiņas, kas saistītas ar mejozi    10
6.1.  Hromosomu neatiešana mejozē    10
  Izmantoto informācijas avotu saraksts    12
Extract

Mejoze ir sarežģīta dzimumšūnas dalīšanās, kas nodrošina haploīdu šūnu veidošanos no diploīdām. Veidojas gametas jeb dzimumšūnas. Pirms mejozes ir notikusi DNS replikācija, tāpēc katra hromosoma sastāv no 2 hromatīdām. ( 3 )
Mejoze sastāv no diviem secīgiem šūnu dalīšanās cikliem. Pirmo dalīšanos sauc par reduktīvo dalīšanos, kuras rezultātā hromosomu skaits samazinās uz pusi (cilvēkam no 46 uz 23). Otrā mejozes dalīšanās – ekvācijas dalīšanās – ir parasta mitoze (hromosomu skaits vairs nemainās – ir haploidāls). ( 1 )
Abus ciklus iedala fāzēs, līdzīgi mitozei. Pirmā cikla fāzes apzīmē ar romiešu ciparu I, bet otrā cikla fāzes – ar II. ( 2 )
Bez hromosomu skaita samazināšanās mejozē notiek arī gēnu rekombinācija, homoloģiskajām hromosomām apmainoties ar iecirkņiem profāzē I. Mejoze ilgst vairākas diennaktis, pat nedēļas, tā var būt pārtraukta uz ilgu laiku (cilvēka olšūnām veidojoties uz 12 – 50 gadiem).( 2 )
Mejozes rezultātā izveidojas četras šūnas ar pusi no sugai tipiskā hromosomu skaita; katra šāda haploidāla šūna satur tikai vienu katra gēna alēli, pie tam katrā no tām var izrādīties dažādas hromosomu un gēnu kombinācijas.

Anafāzē I notiek homoloģisko hromosomu attālināšanās uz pretējiem šūnas poliem (atšķirībā no mitozes, kur attālinās hromatīdas), Katra hromosoma sastāv no divām hromatīdām, ko kopā satur nesadalījusies centromēra. Šīs hromatīdas var atšķirties pēc gēnu sastāva, ja profāzē I ir notikusi krustmija.
Abas katra bivalenta hromosomas var atvirzīties uz jebkuru no šūnas poliem ar vienādu varbūtību (50%), turklāt šis process dažādos bivalentos notiek savstarpēji neatkarīgi. Šī hromosomu izturēšanās ir kombinatīvās mainības citoloģiskais pamats.

Anafāzē I notiek homoloģisko hromosomu attālināšanās uz pretējiem šūnas poliem (atšķirībā no mitozes, kur attālinās hromatīdas), Katra hromosoma sastāv no divām hromatīdām, ko kopā satur nesadalījusies centromēra. Šīs hromatīdas var atšķirties pēc gēnu sastāva, ja profāzē I ir notikusi krustmija.
Abas katra bivalenta hromosomas var atvirzīties uz jebkuru no šūnas poliem ar vienādu varbūtību (50%), turklāt šis process dažādos bivalentos notiek savstarpēji neatkarīgi. Šī hromosomu izturēšanās ir kombinatīvās mainības citoloģiskais pamats.…

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −4,48 €
Work pack Nr. 1129693
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register