Pats unikālākais, kas ir dots vienai mūsu laikabiedru paaudzei, ir tiešā, dzīvā saskare ar vēsturisku, garīgu un reizē kultūrfenomenoloģsku veidojumu – Rīgu, kāda tā beidza pastāvēt 1941.gada 28.jūnijā. Rīgas vidū, pretendējot uz izcilu vietu pilsētas simbolisko un arhitektoniski savdabīgo celtņu vidū, pacēlās septiņus gadsimtus veidojies cilvēku šedevrs: Jaunais nams, Sv.Maurīcija, karaļa Artusa galma jeb Melngalvju brālības nams tirgus un rātslaukuma malā bija vērienīga sabiedrisku pasākumu tirdzniecības noliktavu tipa celtne. Tās tēlniecībā, gleznās un relikvijās iemiesojās atmiņas, leģendas, dzīvā vēsture.
1334.gadā ir pirmo reizi minēts Jaunais nams, vēlāk Melngalvju nams – Rīgas ievērojamākā ēka.
Kopš 1334.gada ēka bija nemainīgi pastāvējusi savā sākotnējā veidā, apaugot ar atjaunotu formu, piepildoties ar kultūras dzīves saturu un iegūstot vāciskās Rīgas identitātē sakņotu dvēseli. Jaunā nama celtniecībai vienojās Rāte un Tirgotāju ģilde. Toreiz tā bija priviliģēto ieceļotāju ideja – Vācu ordeņa uz laiku ieņemtajām un tādēļ nepieejamajām telpām.
1413.gadā tika bruģēts Rātslaukums.
1416.gadā tiek izveidota neprecēto ārzemju tirgotāju organizācija „Melngalvji”.
Ēka ir ievērojami vecāka par savu nosaukumu. Pirmoreiz tā minēta 1334.gadā kā „Jaunais nams”, ko par saviem līdzekļiem uzcēla pilsēta sabiedriskām vajadzībām. Tā bija lepnākā dažādu sarīkojumu svētku vieta visiem rīdziniekiem. Izmantošanas kārtību noteica Rāte. Sākumā tur galvenokārt saimniekoja Lielā Ģilde, bet 1447.gadā tika noslēgts līgums starp Rāti, Lielo Ģildi un Melngalvju brālību par lielās zāles un atsevišķu cokolstāva tekpu izmantošanu.
Melngalvji bija neprecētu tirgoņu apvienība, kas par savu patronu jeb aizstāvi bija izvēlējusies Svēto Maurīciju. Viņa melnā galva rotāja arī brālības vapeni. Melngalvji bija populāri kā daudzu pasākumu, izdarību un svētku organizētāji un vadītāji. Viņiem bija cieši kontakti ar Lielo Ģildi, taču 17.gs. abas tirgotāju organizācijas nošķīrās, un 1687. gadā Rāte noslēdza līgumu par ēkas izmantošanu ar Melngalvjiem vieniem pašiem.…
