Menedžmenta teorijas evolūcija un attīstība

Globālā pieeja nozīmē dažādu organizāciju menedžmenta pozitīvās pieredzes pētīšanu, apkopošanu un izmantošanu pēc noteikta modeļa. Savukārt par vienu no populārākajām ir kļuvusi saistošā pieeja, kas nozīmē pozitīvas menedžmenta pieredzes, kas pēc noteiktiem kritērijiem izvēlēta veiksmīgās organizācijās, pētīšanu un izmantošanu.
Īstenojot minētās modernā menedžmenta pieejas praksē, katra valsts un pat uzņēmums ievieš tomēr savu specifiku. Kā ļoti populāru metodi, kas ietilpst moderno teoriju klāstā var minēt visaptverošo kvalitātes vadību, kas būtībā ir metožu kopums, kas tiek virzīts uz nepārtrauktu kvalitātes paaugstināšanu un patērētāju vajadzību apmierināšanu, plaši iesaistot šajā darbā organizācijas darbiniekus. Šī metode izceļas ar šādiem galvenajiem elementiem – darbinieku iesaistīšanās visos darba procesos, organizācijas uzmanības koncentrēšana uz patērētājiem, rādītāju salīdzināšana ar konkurentiem un darba procesa pastāvīga pilnveidošana. Tomēr var teikt, ka sāk veidoties jau nākošā menedžmenta koncepcija, kura cenšas cīnīties ar vienu no galvenajām menedžera problēmām – spēju ietekmēt cilvēkus piemēroties apstākļiem. Pakāpeniski veidojas apmācošas organizācijas koncepcija, kuru arī var pieskaitīt pie modernā menedžmenta teorijas pārmaiņu apstākļos. Tā koncentrējas uz komandas struktūras veidošanu, pilnvaru deleģēšanu un informācijas pieejamību. Šīs teorija nosaka, ka organizācija ir jāveic attīstība un pārmaiņas pirms vēl ir radusies vajadzība pret tādām.
…