Plūstot no augšas uz leju dzelzs kausējums saskaras ar koksu un piesātinās ar
oglekli.
Dzelzs kausējums uzkrājas domnas lejas daļā, to laiku pa laikam izlej
ugunsizturīgās vagonetēs.
Sārņu kausējuma blīvums ir ievērojami mazāks nekā metāla kausējuma
blīvums. Tāpēc sārņi uzkrājas virs šķidrā metāla. Arī sārņus periodiski izlej.
Lai taupītu enerģiju, karstās dūmu gāzes (galvenokārt CO2) no domnas
augšdaļas cauri putekļu filtram izvada uz siltuma apmainītāju, kurā tās uzsilda
auksto āra gaisu.
3.2. Čuguns (ķets)
Domnas procesā iegūtā dzelzs satur līdz 4,5 % oglekļa un līdz 3% silicija (Si).
Tā kūst relatīvi zemā temperatūrā (1150 – 1300 OC) un ir viegli lejama. Šādu
dzelzs – oglekļa sakausējumu sauc par čugunu (ķetu).
3.3. Tērauds
Tikai daļa domnas procesā iegūtā čuguna tiek virzīta dažādu izstrādājumu
iegūšanai. Pārējā daļa tiek izmantota cita augstvērtīgāka dzelzs sakausējuma –
tērauda iegūšanai.…