Ievads
Apkārtējā vidē, dabā nav nekā cilvēkam nevajadzīga, lieka, viss ir nolikts savā vietā, visam ir sava nozīme un jēga. Šobrīd tehnika ir attīstījusies ļoti augstā līmenī un tas dod cilvēkam neaptveramu spēku gan palīdzēt un nepiesārņot dabu, gan arī postīt un ārdīt to.Bet cilvēkam ir nepieciešams apzināties, ka piesārņojot dabu, viņš pats drīz vairs nespēs eksistēt. Izzāģējot un iznīcinot lielo daudzumu mežu, mēs paši rokam sev kapu burtiskā nozīmē. Koki ar savām lapām fotosintēzes procesā ražo mums tik ļoti nepieciešamo, It sevišķi tagad, skābekli. Pie šodienas lielā atmosfēras piesārņojuma, skābeklis mums ir ļoti, ļoti nepieciešams.
Cilvēks var iedarboties uz dabu tieši un netieši. Tiešā iedarbība ir skaidra, noplūc ziedus, nozāģē kokus. Netiešā iedarbība ir daudz nopietnāka, to nevar uzreiz redzēt un cilvēki to pat dažreiz neapzinās. Piemēram, izcērtot mežu, krasi mainās faunas stāvoklis, pazeminās ūdens līmenis upēs, paātrinās sniega nokušana un sakarā ar to rodas plūdi, pārmainās attiecīgā apvidus klimats.