1.BAKTĒRIJAS. To vidējais lielums ir apmēram 0,001 mm diametrā. Dažas baktērijas ir tik niecīgas, ka tās nav pat iespējams saskaitīt parastajā mikroskopā.
2.RAUGA BAKTĒRIJAS. Tās ir mazas, apaļas, bezkrāsainas daļiņas, lielākas par parastajām baktērijām, tomēr tik niecīgas, ka 1200 līdz 1600 to būtu jāsaliek rindā, lai iegūtu 1 centimetru garu ķēdīti.
3.VĪRUSI. Izmantojot elektronmikroskopu, izdevies uzzināt, ka vīrusu lielums svārstās no 300 līdz 10 milimikroniem. Kas ir milimikrons? Tā ir viena tūkstošā daļa no mikrona. Bet mikrons ir viena tūkstošā daļa no milimetra.
I.RNS vīrusi
Pikornavīrusu - daļiņu izmēri ir 20—30 nm.
Reovīrusu - izmēri ir 75—80 nm.
Arbovīrusu - izmēri līdz 150 nm.
Misovīrusi - izmēri svārstās no 90 līdz 200 nm.
II.DNS vīrusi
Papovavīrusi - izmēri 43—53 nm.
Adenovīrusi - izmēri 70—90 nm.
Herpesvīrusi - izmēri 100—150 nm.
Poksvīrusu izmēri 220—280 nm.
4.PELĒJUMA SĒNES. Pelējuma tīmeklis sastāv no ļoti daudzām bezkrāsainām šķiedrām ar divu veidu atvasēm. Pirmās - garākaie veidojumi, kuru galos ir sporām pilnas mazas melnas bumbiņas. Otrās – īsākas.
KAS IR MIKROSKOPA AUTORS?
Vārds "mikroskops" ir divu grieķu vārdu savienojums: "mikros" (mazs) un "skops" (novērotājs). Tādējādi "mikroskops" nozīmē "mazā novērotājs". Šo ierīci izmanto, lai saskatītu tik sīkus priekšmetus, kurus ar neapbruņotu aci ieraudzīt nav iespējams.
Ja priekšmetu. tuvina cilvēka acij, tas parasti it kā palielinās. Bet, ja to pietuvina tuvāk par 25 cm, priekšmets kļūst neskaidrs. Tad mēdz teikt, ka tas nav fokusā. Bet ja starp aci un novērojamo priekšmetu novieto izliekto lēcu? Tad novērojamo objektu var tuvināt acij vairāk par 25 cm, un tas būs fokusā.
…
