Mobings. Psiholoģiskā vardarbība darbavietā

Kaut gan vārds mobings parādījies samērā nesen, parādība, kuru tas apzīmē, eksistēja vienmēr, kopš eksistē darba vietas un darba attiecības. Praktiski katrs strādājošs cilvēks kaut vai reizi savā dzīvē ir saskāries ar to.
Dzīvnieku pasaulē ar mobingu apzīmē to, kad zālēdāju bars uzbrūk plēsoņai. Psihologs un zinātnieks-mediķis, dr. Hancs Leimans pirmoreiz veica tādas parādības pētījumu darbavietās Šveicē 1980. gadu sākumā. Šādu uzvedību viņš ir nosaucis par mobingu un raksturojis to kā psiholoģisko teroru, viena vai vairāku cilvēku sistemātiski atkārtojošās naidīgās un neētiskās attiecības, vērstas pret kādu citu cilvēku. Leimans ir noteicis 45 uzvedības variācijas, kuras ir tipiskas mobingam — nepieciešamās informācijas noklusēšana, sociālā izolācija, apmelojums, nepārtraukta kritika, nepamatotu baumu izplatīšana, klaigas, boikots u.tml. [1]
Mobings (no angļu mobbing, to mob — ‘nomākt’, ‘uzbrūkt’) ir kolektīvs psiholoģisks terors no vadības vai kolēģu puses ar mērķi piespiest darbinieku aiziet no darba. Mērķa sasniegšanas līdzekļi ir baumu izplatīšana, sociālā izpolācija, cilvēks tieši vai netieši tiek pakļauts emocionālai vardarbībai, pazemots. Cilvēka psihiskais un fiziskais stāvoklis var krasi pasliktināties. Rezultāts vienmēr ir psiholoģiska trauma un atlaišana.…