Modernitāte un postmodernisms: jaunie socialitātes diskursi

Post-strukturālisms tāpat kā K.Levi-Strauss noliedz jebkādu attīstības loģiku. Vēsture nesatur nekādu progresa vai regresa iespējamību, jo tā ir tikai bināro kodu loģikas atkārtošana. Intelektuāļa loma ir tikai dekonstruēt pieredzes pamatstruktūras.
Diskurss pēc post-strukturālistu domām ir realitātes veidojums, kurš nepastāv nekur citur kā tikai to zīmju sistēmās, no kurām tas ir veidots. Tas nozīmē, ka ir pazudis aktors un sociālais ir parādījies tekstā. Teksts kļūst par diskursu sistēmu. Tas ir arī drauds identitātes turpmākai pastāvēšanai.
Fūkolta teorijas:
Fūkolta galvenais ieguldījums postmodernismā ir viņa teorija par vēsturiskās ‘valdības’ nomaiņu pret ‘valdīšanu’. Fūkolts apgalvo, ka spēks un vara nav tikai valsts īpašums, bet socialitātes kā tādas īpašums. Vara piedalās visās sociālās attiecībās, to nevar norakstīt tikai uz valsts valdīšanas aparātu vai cilvēku kontroli. Ja ‘valdība’ piedāvā sabiedrības pārvaldi ar valsts aparata palīdzību, tad ‘valdīšana’ nozīmē sabiedrības regulāciju ar pašas struktūrām. ‘…