Kā mērķus ECB sev ir izvirzījusi divus galvenos:
1) nodrošināt cenu stabilitāti Eiropas Savienībā, liekot īpašu uzsvaru uz Eiropas Monetārās savienības valstīm. Tas nozīmē, ka ECB kontrolē inflāciju un cenšas nepieļaut tās pārlieku strauju pieaugumu;
2) nodrošināt finanšu sistēmas stabilitāti, ko iespējams panākt, gādājot par finanšu tirgu un iestāžu pienācīgu un atbilstošu pārraudzību. Pie šī punkta kā papildinošu mērķi var pieminēt centienus veicināt labu sadarbību ar visu 28 dalībvalstu centrālajām bankām.
Galvenie ECB uzdevumi ir vērsti uz Māstrihtas līgumu, kas paredz, ka ECB uzdevumiem jābūt pakļautiem cenu stabilitātes nodrošināšanai. Tādējādi ECB pamatuzdevumi ir monetārās politikas noteikšana un īstenošana.
• noteiktu procentu pamatlikmes eirozonas valstīs un kontrolēt naudas piedāvājumu tajā;
• pārvaldīt eirozonas ārvalstu valūtas rezerves, kā arī nepieciešamības gadījumā pirkt vai pārdot valūtas, tādējādi nodrošinot valūtas maiņas kursu samēru;
• palīdzēt ES dalībvalstu iestādēm nodrošināt finanšu tirgu un iestāžu atbilstošu uzraudzību un sekmēt maksājumu sistēmu netraucētu darbību;
• pilnvarot ES valstu Centrālās bankas emitēt eiro banknotes, proti, dot atļauju valstīm to darīt likumīgi un pienācīgi. Interesanti, ka ECB vienīgajai ir pieškirtas tiesības emitīt eiro banknotes. Naudaszīmju emisija notiek, ECB sadarbojoties ar nacionālajām emisijas bankām;
• pārraudzīt vispārējās cenu tendences, kas nozīmē arī riska izvērtēšanu, ko šīs cenu tendences rada cenu stabilitātei Savienībā.
Eiropas Centrālās bankas struktūru var raksturo trīs līmeņos, kas sastāv no trīs lēmējinstancēm, kas ir attiecīgi Valde, Padome un Ģenerālpadome. Valdes pārziņā ir ikdienas darbības pārraudzība. Šo Valdi veido seši locekļi, kurus uz 8 gadiem ieceļ eirozonas valstu vadītāji. Padome savukārt nosaka eirozonas monetāro politiku un procentu likmes, par kurām komercbankas var aizņemties naudu. …
