Kur cēlās un kā radās „Nāves sala" jeb Ikšķiles priekš tilta
apcietinājums? 1915. gadā, krievu armijai atkāpjoties no Lietavas cauri
Kurzemei, kādai daļai bija pārcelties Daugavai, lai apmestos un
aizstāvētos tās labajā krastā. Atkāpšanās notika virzienā, jo tur atradās
zināmā pāreja. Kad karaspēks bija laimīgi pārvācies Daugavai, tika
pavēlēts pāreju iznīcināt un tiltu nodedzināja. Tomēr nakti pārcelšanāsvietai piesteidzās vēl divas aizkavējušās rotas un tilta galā apstājās,
nezinādamas ko darīt. Tā kā jau tuvojās vācu jātnieku nodaļas, rotas
turpat Daugavas krastā pie Līvesmuižas (Dūnshof) steigšus ierakās un
gatavojās aizstāvēties. Citas izvēles nebija un stāvoklis bija grūts:
draudēja vai nu noslīkšana vai gūstniecība. Vieglās vācu jātnieku izjādes,
atmezdamās uz šo pirmo nopietnāko pretestību, atkāpās.
Pienākušie vācu kājnieki, nezinādami, cik lieli ir krievu spēki, sāka
ierakties nevis tuvējā palejā, bet gan valdošos augstumos, kas apauguši
bieziem mežiem un noderēja kā dabisks aizsegs. Kad krievu armijas
stāvoklis noskaidrojās un armija kaut cik apmierinājās, tika nolemts
nevis atvākt abas pakaļ palikušās rotas, bet turpretim pastiprināt viņas
ar vēl divām rotām, t.i. palielināt ļaužu skaitu līdz vienam bataljonam,
dodot viņām visu nepieciešamo un pabalstot ar spēcīgu artilēriju no
pretējā krasta. Tādā kārtā priekš tilta apcietinājumu arvien jo vairāk
nocietināja, lai pēcāk tas būtu par mūsējo uzbrukuma galveno kara
lauku.…