Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
6,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:783636
 
Author:
Evaluation:
Published: 13.07.2004.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 13 units
References: Used
Extract

Laika posmā pēc Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas tiek realizētas dažādas reformas, tajā skaitā zemes reforma, kuras mērķis ir sakārtot zemes lietošanas un īpašuma tiesiskās, sociālās un ekonomiskās attiecības pilsētās un laukos.
Šodien īpašumi tiek nostiprināti zemesgrāmatās un ar tiem tiek veikti civiltiesiskie darījumi. Lai gan zemes reforma vērsta uz to, lai sakārtotu īpašuma tiesības Latvijā, tomēr redzams, ka praksē ir daudz dažādu neatrisinātu jautājumu, ir pieļautas daudzas nepilnības privatizācijas laikā, kā arī daudzi no valsts iestādēm izsniegtie dokumenti par īpašuma tiesībām ir nekvalitatīvi un tajos ir daudz nepilnību, kas tagad īpašniekam traucē īpašumu reģistrēt. Lai pierādītu savas īpašuma tiesības, īpašnieki ir spiesti sniegt prasību tiesā, kas prasa lielus līdzekļus un laiku.
Īpašums ir subjektīva civilā tiesība. Tiesības uz īpašumu ir svarīgs cilvēka pamattiesību elements, tās ir konstitucionālas tiesības. 1 1998. gada 6. novembrī Latvijas Republikas Satversmē tika pieņemti grozījumi par cilvēka pamattiesībām un tika pieņemts 105. pants par to, ka “ikvienam ir tiesības uz īpašumu” 2.
Nekustama lieta jeb manta ir īpašuma attiecību objekts, tā būtu zeme, ko nevar pārvietot vispār, vai arī māja, cita būve, dzelzceļš ar piederumiem, ko nevar pārvietot, nekaitējot to saimnieciskajam mērķim. Pēc Civillikuma 927. panta īpašums ir definēts kā “pilnīgas varas tiesība pār lietu”3, tas saprotams ar to, ka īpašniekam ir tiesības valdīt, lietot un rīkoties ar lietu. Īpašuma tiesības uz nekustamu īpašumu, kā arī to apgrūtinājumus nostiprina zemesgrāmatās.
Par nekustamā īpašuma valdītāju uzskatāma persona, kurai atbilstoši likumā noteiktās institūcijas lēmumam zemes reformas gaitā zeme nodota īpašumā par samaksu vai atjaunotas īpašuma tiesības uz to un zeme ierādīta dabā, kā arī persona, kurai īpašuma tiesības uz ēkām vai būvēm atjaunotas likumā noteiktajā kārtībā un kura tās ir pārņēmusi, kā arī persona, kura nekustamā īpašuma valdījumu ieguvusi uz mantojuma tiesību vai cita pamata.
Darba uzdevums un mērķis ir aptvert un analizēt tiesību aktus, kuri reglamentē nekustamā īpašuma reģistrēšanu zemesgrāmatā.
Saskaņā ar Civillikumu visām tiesībām uz nekustamo īpašumu, lai tām būtu juridisks spēks attiecībā uz trešajām personām, ir jābūt reģistrētām zemesgrāmatā. 1993. gadā saeima atjaunoja 1937. gada zemesgrāmatu likumu ar nelieliem grozījumiem, un šis likums radīja bāzi zemesgrāmatu nodaļu izveidošanai apgabaltiesu ietvaros, kas tagad ir atbildīgas par zemesgrāmatu uzturēšanu. Zemesgrāmatu nodaļas ir tiesu iestādes, kas pastāv pie apgabaltiesām. Zemesgrāmatu nodaļu darbību regulē likums “Par tiesu varu”, “Zemesgrāmatu likums” un Tieslietu ministrijas izdotas instrukcijas.…

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −5,48 €
Work pack Nr. 1173762
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register