Izpirkuma tiesību var celta gada laikā skaitot no dienas, kad nekustamais īpašums ierakstīts zemesgrāmatā uz ieguvēja vārda.
Ja izlietot pirmpirkuma vai izpirkuma tiesības pieteicas reize vairāki kopīpašnieki, tad viņi atsavināto daļu iegūst kopīgi un sadala to savā starpā līdzīgās daļās, ja paši nevienojas citādi.
Ja kopīpašumā ir dzīvoklis, kas ir reāli nodalīts nekustamais īpašums, kuram zemesgrāmatā ir atsevišķs nodalījums, tomēr tas atrodas ēkā, kur ir vēl citi dzīvokļu īpašumi, tāpēc sienas, kāpņutelpa, jumts, pagrabs vienmēr paliks kopīpašumā.
Reāli šo īpašuma daļu nav iespējams nošķirt no citiem mājas iemītniekiem piederošās daļas, tāpēc dzīvoklis katram īpašniekam pieder kopā ar domājamo daļu, no kopīpašuma, kurā var būt gan māja, gan māja un zeme.
Attiecībā uz dzīvokļu īpašumiem nav attiecināmas Civillikuma normas attiecībā uz kopīpašumu, tāpēc pirmpirkuma tiesības nav paredzētas.
Cita situācija ir tad, ja dzīvokļu māja nav sadalīta atsevišķos dzīvokļu īpašumos, bet katram īpašniekam pieder savam dzīvoklim atbilstoša domājamā daļa no visas mājas un zemesgrāmatā ir nostiprinātas īpašuma tiesības uz domājamo daļu no visa īpašuma un ir ierakstīta atzīme, ka viņam lietošanā ir konkrētais dzīvoklis. Tad, pārdodot, īpašumu, pārējo domājamo daļu īpašniekiem jeb kopīpašniekiem ir pirmpirkuma tiesības.
…