Tomēr liela māksla ir nodot un uztvert informāciju precīzi, proti, svarīgi ir tulkot žestus kontekstā, jo pretējā gadījumā cilvēks var tikt pārprasts. Piemēram, galvas pakasīšanu var iztulkot gan kā nenoteiktības, melošanas pazīmi, bet tik pat labi konkrētajai personai ir muša ieķērusies matos. Lai interpretētu ķermeņa valodu, cilvēkiem ir jāseko līdzi gan žestiem, gan verbālajai un neverbālajai kopainai.
Kā konkrētu piemēru, lai aprakstītu , cik daudz informācijas ir iespējams iegūt tikai vadoties pēc ķermeņa valodas, iztēlosimies, ka piedalāmies spēlē „Akmentiņ lec!”. Spēlē piedalās 4 cilvēki – viens vadītājs un trīs spēles dalībnieki. Noteikumi ir sekojoši: vadītājam rokās ir mazs akmentiņš, savukārt pārējie trīs spēlētāji sēž uz krēsliem ar saliktām kopā plaukstām un savā starpā verbāli nesazinās. Vadītāja uzdevums ir vienam no sēdošajiem nodot akmentiņu tā, lai pārējie sēdošie nezinātu kuram tas tiek nodots. Bet spēlētāju uzdevums ir saņemt akmentiņu neizrādot pazīmes, ka tas viņam ir nodots. Pie saukļa „akmentiņš lec!”, sēdošajam, kuram ir rokās akmens ir jāpieceļas, savukārt blakus sēdošajiem, ja viņi uzskata, ka kaimiņam rokās ir akmens, ir jāpieliek rokas priekšā, kā zīmi, ka viņi uzskata, ka zina, kura īpašumā ir nonācis akmentiņš. …