Piemēram, „rūgtā” šņaucienā nāsis kopā ar muti saraujas uz augšu, veidojot spēcīgi padziļinātu mutes krunku no abām nāsīm uz leju. Savukārt nicinošā izteiksmē cilvēks caur degunu dažas reizes strauji un skaļi izelpo, it kā cenzdamies riebumu modinoši faktoru vai kumosu aizpūst vai izpļaut. Turklāt – jo lielākas ir dusmas, jo elpošana caur degunu notiek rāvienveidīgāk un ar lielāku šņākoņu.
Smaržas un smakas rosina un izraisa iepriekš minētās sajūtas arī klausītāju priekšstatos. Tāpēc ikvienam skaņas veidotājam to ir ļoti svarīgi apzināties, jo kā liecina novērojumi, tad tieši dziedātāji vokalizācijas procesā 87% gadījumu grēko ar izteiktu nāšu ārmalu ieraušanas un deguna savilkšanas manieri. Savukārt klausītāju aptaujā 72% gadījumu šāda izteiksme liecina par izteiktu nepatiku un vārdos neformulējamu, nepatīkamu izjūtu rašanos. Tātad, domājot kaut ko patīkamu, - nāsis izplešas, bet, domājot ko nepatīkamu, pretīgu, - tās saraujas.
No iepriekš teiktā var secināt, ka visi sejas komponenti saziņā darbojas kopsakarā, veidojot cilvēka ekspresīvās saziņas izteiksmju līdzekļu repertuāra pamatu. Visgrūtākā ir saziņa ar nejūtīgiem, vienaldzīgiem un kūtriem cilvēkiem, kuriem ir mazattīstīta mīmiskā izteiksmes spēja, nabadzīga jūtu pasaule un īstenojamo ieceru loks. Parasti saziņā tas novērojams cilvēkiem, kuriem ir nopietnas psiho fizioloģiska rakstura problēmas. Viņi ir grūti ietekmējami, kā arī paši izvairās no emocionālās ekspresijas, uz ko nav spējīgi. Piemēra, neirotiķiem lūpu kaktiņi ir patstāvīgi uz leju, skatiens saspringts, seja bāla, acis lielas un grūtības sagādā skatīšanās saziņas partnera acīs.
…
