Tiesību jaunrades jēdziens- Valsts darbības forma, kas vērsta uz tiesību normu radīšanu , kā arī šo normu grozīšanu un atcelšanu. Ieņem būtisku lomu Latvijas jaunās tiesību sistēmas veidošanā.
*Tieši jaunrades procesā rodas likumi, noteikumi, lēmumi u.c. normatīvie akti, kas uzskatāmi par tiesību avotiem.
*Normatīvo aktu jaunrades pamatprincipi : tas ir visai sarežģīts process, kurā jāievēro vispārīgi principi:
• Demokrātisms- normatīvais akts regulē sabiedriskās attiecības un tādēļ ir būtiski svarīgi , lai normatīvā akta sagatavošanas procedūra būtu demokrātiska, atklāta un iesaistot šajā procedūrā visus interesentus. Normatīvajam aktam jābūt vērstam uz cilvēku tiesību un brīvības maksimālu ievērošanu. Tas ļauj indivīdam sekot līdzi un uzraudzīt jauno normatīvo aktu rašanos.
• Likumība- izstrādājamam normatīvajam aktam jābūt likumīgam, tas ir, tam jābūt izstrādātam stingri ievērojot augstāka juridiska spēka normatīvos aktus, Konstitūcijas. Tam jābūt izdotam savas kompetences robežās.
• Zinātniskums, profesionālisms- tam jābūt zinātniski pamatotam , jābalstās uz zinātniskām atziņām , tā tapšanā jāiesaista zinātniskās un pētnieciskās iestādes un nozaru pārstāvji . kā arī profesionālu juristu iesaiste precīza teksta izstrādei.
• Rūpība- Normatīvs akts ir nozīmīgs dokuments , kas radīs tiesības un uzliks pienākumus daudzām personām un institūcijām. Tieši tāpēc pat mazākā kļūme šāda veida dokumentam var kaitēm kādai nozarei , bet pat visam valsts prestižam kopumā.
