Ieskats noziedzības novēršanas vēsturē
Noziedzībai, likumpārkāpumiem un deviantai uzvedībai ir raksturīgas dezorganizācijas, destabilizācijas un vardarbības funkcijas. Noziedzība un likumpārkāpumi grauj jebkuras sabiedriskās iekārtas stabilitāti, nodara ļaunumu atsevišķiem sabiedrības pārstāvjiem, sociālām grupām (ģimenei, uzņēmumam) un civilizācijai kopumā. Jau kopš tā laika, kad cilvēce sāka apzināties deviācijas (novirzes no vispārpieņemtā) un pārkāpumus, tā sāka izstrādāt mehānismus un formas, kā aizsargāties no noziegumiem, kā tos novērst un par tiem brīdināt.
Lai likumpārkāpējus un kopienu (cilšu) normu necienītājus atturētu no noziegumu izdarīšanas, parādījās pirmie cietumi. Sākumā par savdabīgām brīvības atņemšanas vietām tika izmantotas dziļas bedres. Atsevišķos gadījumos tos pārkāpējus, kuri bija izdarījuši vissmagākos nodarījumus, šādās bedrēs ieraka pat dzīvus. Vēlāk noziedznieku atturēšanai no turpmākas noziedzīgās darbības tika izmantoti caururbti koka bluķi (tur ieslēdza noziedznieka rokas vai kājas), arī važas. Jau Senajā Grieķijā un Romā cietumi zināmā mērā bija līdzīgi pašreizējiem (slēgtas un rūpīgi apsargātas celtnes).
Tika atzīts, ka, novēršot noziegumus, nav mērķtiecīgi noziedzniekus iznīcināt — noziedznieki varēja būt noderīgi, lai pildītu darbus, kuros citus cilvēkus nodarbināt ne vienmēr bija iespējams.
Raksturīgi, ka Amerikā pirmais cietums, kurš atradās Simsberijā, bija izvietots savdabīgās bedrēs — šahtās.
3.1.1. Noziedzības novēršanas pirmie pamatprincipi
Noziedzības novēršanas sākumposmā (Senajā Grieķijā un Romā) tika izstrādāti divi nozīmīgi likumpārkāpumu novēršanas pamatprincipi, kuri ir būtiski arī pašlaik:
— noziegumu novēršanā nepieciešams pastāvīgi meklēt jaunas formas un metodes — gan atturot no likumpārkāpumiem, gan izmantojot dažādus pasākumus;
— noziegumu novēršanā jāpielieto racionālisma princips, kurš iesaka galvenokārt izmantot pastāvošos līdzekļus.…