Noziedznieka personība

Noziedznieka personība ir jāuztver kā kompleksa sistēma, kurā integrējas sociālā statusa, sociālo lomu un funkciju un morāli psiholoģisko elementu kopums. Noziedzīgā uzvedība tiek interpretēta kā īpašas lomas izpilde, kas atrodas pretrunā ar krimināllikumu. Termina "noziedznieka personība" izmantošana nozīmē, ka runa ir par noziegumu izdarījuša cilvēka "sociālo seju". Sociālā vide - tā ir sabiedrība, ne tikai objektīvie apstākļi, kas nosaka cilvēku uzvedību, bet arī to cilvēku nepārtraukta darbība, kuri rada un izmaina dotos apstākļus; cilvēki šeit nostājas kā sociālās attīstības produkts un avots. Sociālās vides ietekmei uz noziedzīgu rīcību ir komplicēts raksturs. Noziedznieku psiholoģiskā atkarība pēc sava rakstura atšķiras no analoģiskas atkarības, kas piemīt vairākumam cilvēku. Katram cilvēkam jau pēc tā attīstības un audzināšana sociāla rakstura ir raksturīgas tieksmes apvienoties ar citiem cilvēkiem, lai apmierinātu savas vajadzības un sasniegtu personiskus un kopējus mērķus. Tādās apvienībās cilvēks neizbēgami ieņem kādu pozīciju, t.sk. arī atkarīgā, pakļautā pozīciju. Taču atšķirībā no slepkavām likumam paklausīgie cilvēki nelabvēlīgajos apstākļos spēj iziet no grupas, aiziet no tos neapmierinoša vai traumējoša kontakta vai mēģinās mainīt savu attieksmi pret tādiem apstākļiem.