Optimālās valūtas zonas, to politiskie un ekonomiskie kritēriji

Optimālās valūtas zonas (OVZ). OVZ kritēriji: politiskie un ekonomiskie. Eiropas atbilstība OVZ statusam. Simetriskie un asimetriskie šoki. Izmaksu un labumu identificēšana no pievienošanās vienotas valūtas zonas savienībai ir interesants aspekts. Tas ir jāskata, kā būtisks ieguvums mikroekonomiskā līmenī, bet kā izmaksas makroekonomiskajā. Pievienošanās vienotas valūtas zonai, pirmkārt, ir varas zaudējums, kas skar nacionālās naudas piedāvājumu, kas ir likumīgas bažas, no tā brīža, kad tiek integrēts tirgus, jo visas dalībvalstis ir tās, kuras kopīgi kontrolē monetāro politiku. Tipiski, ka zaudētā valsts spēja ar valūtas likmi un monetāro politiku stabilizēt valsts ekonomiku, tiek uzskatīta par lielāko izmaksu valstij, kura pievienojas šai zonai. Tomēr tas nav gadījums ar mazāk atvērtām ekonomikām, jo nav iespējams saglabāt kopā brīvu kapitāla kustību un neatkarīgu monetāro politiku. Šādas valstis saista to valūta ar galveno tirdzniecību vai arī, lai sasniegtu augstāku valūtas kursa stabilitāti. Tas pazemina monetārās politikas neatkarību. Argumenti par monetārās un valūtas kursa politikas zudumu tika īpaši uzsvērti 1970. gadu sākumā, kad daudzi autori ticēja negatīvi slīpajai Filipa līknei. No šī skatupunkta, kopējā valūta varētu nozīmēt, ka valstīm ar augstāku bezdarba līkni, relatīvā salīdzinājumā ar citām valūtas zonas valstīm, vairs nebūtu iespēja izmantot monetāro politiku tā samazināšanai.